Sievietes uz tilta

Vēsturisko romānu sērijā Mēs. Latvija, XX gadsimts turpina iznākt romāns pēc romāna, piedāvājot arvien jaunus skatpunktus uz neseno vēsturi, Latviju un tās cilvēkiem. Gadsimta septītās desmitgades vērojumu caur neparastu mikroskopu apsola arī tikko izdotais Andras Manfeldes romāns Virsnieku sievas, ko varbūt varētu apzīmēt šādi: stāsts par robežām, sakrālo un miesu. Pārmaiņu vējš vēl tālu Par […]

Par feminismu un reveransiem

Vairs nevar noliegt, ka fantāzijas žanrs, īpaši jauniešiem domātajā literatūrā, nekur Rietumu pasaulē vairs nav terra incognita – to apliecina tas, ka latviski tiek regulāri tulkoti un izdoti vairs ne vien, kā ierasts, angliski runājošo zemju autoru, bet arī citvalstu rakstnieku darbi. Ar zviedru fantāziju Latvijas jauniešus iepazīstināja jau pirms neilga laika izdotā “vidusskolas raganu” […]

Skumji smiekli miglas dārzā

Sāksim ar to, ka apgāzīsim mītu. Mīts ir šāds: recenzentu un lasītāju atzinības saulītē pietiekami ilgi gozējušies autori vairs nekad neizpelnās kritiku, jo nav pieņemts kritizēt ikonas. Būtu grūti nosaukt vēl plašāk pazīstamu mūslaiku dzīvo klasiķi par Mārgaretu Atvudu, un tomēr autores jaunākais romāns Sirds mirst pēdējā recenzentu un lasītāju vidū kopš izdošanas brīža 2015. […]

Zirga gudrās acis

Iecerētā trīspadsmit latviešu autoru vēsturisko romānu sērija Mēs. Latvija. XX gadsimts lēnām un neatlaidīgi turpina posmu pa posmam noklāt vētraināko gadsimtu mūsu valsts un tautas vēsturē, atsedzot un aizpildot arī dažu labu balto plankumu. Ne visi izdotie romāni precīzi apkļauj konkrētas desmitgades: vairāki rakstnieki savos darbos izvēlējušies akcentēt atsevišķus gadskaitļus, periodus, kas neiekļaujas precīzos datumos, […]

Slēpto teritoriju revīzija

Pagājušā gada Prozas lasījumu laureātes Janas Egles pirmā īsprozas grāmata Gaismā papildina pēdējos gados vērojamo cerīgo tendenci latviešu prozā, proti, stāstu krājumi, kas vairākus gadu desmitus bija gandrīz pilnībā nogājuši no skatuves, vietu dodot lielāka apjoma prozas formām, pašlaik piedzīvo sava veida renesansi. Ar stāstu krājumiem lasītājus pēdējos gados lutinājuši gan jau pazīstami prozaiķi – […]

Viņas visas vēlas lidot

Poļu rakstnieks Andžejs Sapkovskis savā Palīglīdzeklī jaunajiem fantāzijas autoriem spriež, ka galvenais lasītāja pievilināšanas faktors romānam esot oriģināls nosaukums, un autoriem, kurus piemeklējis ideju vakuums, piedāvā tādus radīt, uz labu laimi izvēloties no diviem groziņiem, kuros samestas zīmītes ar fantastu biežāk lietotajiem īpašības vārdiem un lietvārdiem. Lezlija Voltone šo paņēmienu acīmredzot nav izmantojusi, jo viņas […]

Savs kaktiņš, savs mandarīns

Vēsturisko romānu sērijā Mēs. Latvija. XX gadsimts tapušos latviešu autoru romānus, šķiet, varētu aptuveni iedalīt divās daļās – tie, kuri vēsta par desmitgadēm, kas lielākās daļas lasītāju atmiņā nav un nevar būt saglabājušies, un tie, kuri vēsta par posmiem, kurus atminamies teju visi. No darbiem, kas izdoti līdz šim, visvairāk mūsdienām pietuvojies pats jaunākais – […]

Viļņojoties vārdiem līdzi

Nākotne kā vienlaikus neskaidra un neizbēgama kategorija arvien radījusi bažas gan sazvērestības teoriju piekritējam, gan vienkārši ikvienam, kurš mēdz aizdomāties tālāk par dīvānu un televizoru. Taču kopš dažiem desmitiem gadu, šķiet, ar īpašām raizēm nākotnē raugās tieši literāti, radot arvien jaunas apokaliptiskas versijas par to, kas varētu mūs sagaidīt aiz nākamā gadsimta vai pat tikai […]

Ar bitēm apkārt zemeslodei

Tuvojoties Ziemassvētkiem, jauniznākušo grāmatu piedāvājums tirdzniecības vietās arvien pildās pirmām kārtām ar bērniem adresētiem izdevumiem – vairāk vai mazāk vizuāli krāšņiem, izglītojošiem vai vienkārši sirdi iepriecinošiem. Lai vai kā apokaliptisko teoriju piekritēji vaimanātu, ka mūsdienu bērni grāmatas kā dāvanas vairs nespēj novērtēt, mana un daudzu citu aktīvu grāmatdāvinātāju pieredze liecina pretējo. Savu artavu Latvijas bērnu […]

Labrīt! Tev ziņojums no Marsa.

Cik maz gan mēs par zvaigznēm zinām – tā varētu teikt, pārfrāzējot Māri Čaklo. Kur nu par zvaigznēm – pat par Zemei vistuvākajām planētām joprojām zināms ir tik maz, ka noģiedamais mazumiņš paradoksālā kārtā ne pa jokam rosina iztēli. Tā, lūk, sarkanā planēta Marss izsenis valdzinājusi visu laikmetu “zemiešus” – gan seno mītu un leģendu […]