Sakrālo laiku bružājot

Diez vai kāds ņemsies apstrīdēt, ka ikvienas valsts vēsturē eksistē savi “sakrālie periodi” – laikposmi, kurus pietāte šķietami liedz preparēt ar ārsta profesionāli nežēlīgajiem pirkstiem. Tomēr agrāk vai vēlāk tiem jānonāk zem lupas. Latvijā kā šāds neaizskaramais periods tautas atmiņā ilgi glabājās ulmaņlaiki, kuru sviestzeltaino glanci ieskrāpēt sāka atļauties tikai samērā nesen. Neapšaubāmi visiem baltiešiem […]

Kam no Riharda Bargā bail

Nu jau viņš sen vairs nav redzēts. Bet kādreiz viņu pazina visa Rīga. Liela auguma sirms vīrs ar Lielvārdes jostu un pamatīgu kūju. Pie Brīvības pieminekļa viņš rītos izpildīja valsts himnu, pie Saeimas skandēja uzsaukumus, bet uz Rīgas domi nāca lūgt deputātiem naudiņu. Īvāns naudu nedeva nekad, Kurdjumovs deva vienmēr (re, gandrīz tenka sanāca). Mīlēja […]

Mēģinājums nomedīt laimi

Pēc tam kad pērnā gada nogalē sociālo portālu lietotāju vidū augstu vilni sita sašutums par kādas mednieces “tīklos” ievietoto attēlu ar – no PR viedokļa – galīgi neveiksmīgu parakstu, īpaši intriģējoša šķiet vēsts, ka latviešu detektīvromāna grands Andris Kolbergs piedāvā jaunu grāmatu tieši par šo pašu, t. i., medību, tēmu. Būdama piederīga pie tās sabiedrības […]

Par vampīriem, cirslīšiem un eposa koriģēšanu

Kaut gan grāmatas, kuras iznākušas nevis apgādu paspārnē, bet gan autora paša sarūpētā izdevumā, daļa kritiķu mēdz apsmaidīt kā rakstnieka personīgās “nabadzības apliecības” izrakstu, tomēr būtu kļūda uzskatīt, ka autorizdevums pats par sevi klasificētu literāru darbu kā neveiksmi. Pietiekami daudz piemēru pat samērā nesenā pagātnē (pieminot kaut vai savdabīgi slavenās “Greja piecdesmit nokrāsas”) liecina – […]

Praktiskā latvieša postapokalipses rokasgrāmata

Latvieši rakstnieki, kā mēs to nule esam uzzinājuši, pasaulei pieteikti kā introverti. Tas daudz ko izskaidro – piemēram, to, kāpēc, rakstot, teiksim, par apokalipsi (cik nu latvieši vispār bieži par to raksta), latviešu autors neizvēlas skaļus trokšņus, globālas šausmas vai kaut vai kārtīgas, negantas gripas epidēmijas – par spīti tam, ka reģionālā klimata specifika dotu […]

Lūgsimies par karotēm

Sievietes pazūd. Reizēm no mājām, reizēm no darbavietas. Reizēm neatgriežas no ballītes vai gājiena uz veikalu. Viņas nekad neatrod. Viņas nekad neatgriežas. Viņu vārdi vispirms kā melnu zīmju rindas lēkā palīdzības lūgumos, bet vēlāk iegulst mapēs, no kurām tos vairs nekad neizvilks dienasgaismā. Jūs teiksiet, ka tā jau laiku pa laikam notiek visur. Negadījumi, ziniet. […]

Sievietes uz tilta

Vēsturisko romānu sērijā Mēs. Latvija, XX gadsimts turpina iznākt romāns pēc romāna, piedāvājot arvien jaunus skatpunktus uz neseno vēsturi, Latviju un tās cilvēkiem. Gadsimta septītās desmitgades vērojumu caur neparastu mikroskopu apsola arī tikko izdotais Andras Manfeldes romāns Virsnieku sievas, ko varbūt varētu apzīmēt šādi: stāsts par robežām, sakrālo un miesu. Pārmaiņu vējš vēl tālu Par […]

Par feminismu un reveransiem

Vairs nevar noliegt, ka fantāzijas žanrs, īpaši jauniešiem domātajā literatūrā, nekur Rietumu pasaulē vairs nav terra incognita – to apliecina tas, ka latviski tiek regulāri tulkoti un izdoti vairs ne vien, kā ierasts, angliski runājošo zemju autoru, bet arī citvalstu rakstnieku darbi. Ar zviedru fantāziju Latvijas jauniešus iepazīstināja jau pirms neilga laika izdotā “vidusskolas raganu” […]

Skumji smiekli miglas dārzā

Sāksim ar to, ka apgāzīsim mītu. Mīts ir šāds: recenzentu un lasītāju atzinības saulītē pietiekami ilgi gozējušies autori vairs nekad neizpelnās kritiku, jo nav pieņemts kritizēt ikonas. Būtu grūti nosaukt vēl plašāk pazīstamu mūslaiku dzīvo klasiķi par Mārgaretu Atvudu, un tomēr autores jaunākais romāns Sirds mirst pēdējā recenzentu un lasītāju vidū kopš izdošanas brīža 2015. […]

Zirga gudrās acis

Iecerētā trīspadsmit latviešu autoru vēsturisko romānu sērija Mēs. Latvija. XX gadsimts lēnām un neatlaidīgi turpina posmu pa posmam noklāt vētraināko gadsimtu mūsu valsts un tautas vēsturē, atsedzot un aizpildot arī dažu labu balto plankumu. Ne visi izdotie romāni precīzi apkļauj konkrētas desmitgades: vairāki rakstnieki savos darbos izvēlējušies akcentēt atsevišķus gadskaitļus, periodus, kas neiekļaujas precīzos datumos, […]