Buramvārdi ar indi

Pēdējā laikā, šķiet, kļūstam par jauna literāra fenomena lieciniekiem: vēsture, īpaši XX gadsimta vēsture, prozā tiek rādīta ne vairs globālā mērogā no oficiālo uzskatu putna lidojuma, bet gan caur piezemētu, itin kā speciāli sašaurinātu un ļoti personisku prizmu, kurā savu skatījumu piedāvā marginālais un ierasti “mēmais” tēls – sieviete, bērns, cittautietis un citi “svešie”. Šim […]

Kafkas evaņģēlijs

Ieraugot grāmatu ar nosaukumu Jēzus bērnība, pirmais impulss ir vēlme nopūsties: atkal kārtējais uz ezoterisku atklājumu bāzes tapušais sacerējums, kurā izklāstītas nepierādāmas teorijas par titulvaroņa nezināmajām gaitām starp divpadsmit un trīsdesmit gadu vecumu, par mācībām Tibetā un astrālajiem ceļojumiem. Tak, paldies Dievam, uz vāka redzams arī autora vārds, un tiem, kuri jau pazīstami ar Dienvidāfrikā […]

Akadēmisks detektīvs nozīmju meklējumos

“Visi uz viņu tagad rāda ar pirkstiem.” “Aizlika nodomiem kāju priekšā.” “Piesit pie koka!” “Palika ar vaļā muti.” Par šīm ikdienā automātiski lietotajām frāzēm, izteicieniem, idiomām parasti pat neiedomājamies, ka tie ietver norādes uz pavisam konkrētām fiziskām darbībām – ķermeņa žestiem, kas valodā iemantojuši īpašas papildnozīmes vai simbolus. To, ka žestikulācija, stāja un kustības sarunbiedram […]

Mēs mīlam Lielo brāli

Tāpat kā daudzi citi žanri, arī šausmu literatūra vislielākās pārmaiņas savas pastāvēšanas vēsturē piedzīvoja pēc Otrā pasaules kara. Vācu filozofs Teodors Adorno izteicās, ka rakstīt dzeju pēc Aušvicas esot barbariski. Šausmu literatūras autori savukārt apjauta, ka turpināt biedēt lasītājus ar sadistisku pilskungu izdarībām gotisku piļu labirintos un daudzkājainiem citplanētu cilvēkēdājiem ir bezjēdzīgi, ja reiz vēsture […]

Par valodas viltīgumu

Mūsdienu čehu rakstnieku Patriku Ouržednīku latviešu lasītājs jau pazīs no 2015. gadā latviski izdotās grāmatas „Europeana” un, iespējams, atcerēsies autora patiku rotaļāties ar žanriem un tekstu. Vai tikko iznākušais jaunais darbs „Lieta ir slēgta” šo faktu apstiprinās vai liks pārvērtēt? Grāmata vāka tekstā pozicionēta kā romāns, kas spēj piedāvāt lasītājam, burtiski, visu – kriminālintrigu, erotiku, […]

Teksts ar tukšumzīmēm

Romāns, kas jaunā gaismā atspoguļo XX gadsimta vēsturi, – šis formulējums latviešu lasītājam šobrīd vispirms raisīs asociācijas ar pašmāju autoru radīto sēriju Mēs. Latvija, XX gadsimts. Tomēr arī citu postsociālisma valstu jaunākajā literatūrā šis žanrs pēdējos gados īpaši aktualizējies – iespējams, tāpēc, ka ārpus kariem un okupācijām pavadītais laikposms beidzot ir pietiekams, lai neseno pagātni […]

Atcerēties aizmirst

Sentence, ka literatūras primārais uzdevums ir iegrāmatot atmiņas, varbūt atgādina visai pompozu apgalvojumu. Memuārliteratūra – jā, dokumentālā proza – jā, bet vai nu gluži daiļliteratūra? Un tomēr – neapšaubām taču, ka pierakstīšana ir drošākais atmiņu iekonservēšanas veids. Literātus izsenis fascinējusi arī atmiņas fenomena dualitāte – relatīvā uzticamība un faktiskā subjektivitāte, saglabājot savos “failos” tikai daļu […]

Viņi – tur, mēs – te

Pie tā, ka romānu sērijas Mēs. Latvija, XX gadsimts autori savos darbos pret Latvijas XX gadsimta vēstures ainavu pavērš visneparastākos fotoobjektīvus, jau laikam esam pieraduši. Šķiet, no šī projekta neviens vairs negaida klasiski ilustratīvu vēsturisko romānu vai pat vēsturiskumu tradicionālajā izpratnē – gadskaitļu, uzvārdu un faktu virknes, kas vairāk vai mazāk veikli apaustas sižetam, kāds, […]

Par matiem, maģiju un metaforām*

Angļu valodā ir faktiski nepārtulkojama frāze “bad hair day”. Slikto matu diena. Diena, kad mati ne pēc kā neizskatās vai, vēl ļaunāk, cenšas dzīvot paši savu dzīvi neatkarīgi no īpašnieka vēlmēm. Katra sieviete un, domājams, lielākā daļa vīriešu zina, ka tas spēj sabojāt noskaņojumu kā reti kas cits. Mati galu galā ir tas, ko, skatoties […]

Par ziediem un kalnu kustināšanu

No vienas puses, šķiet savdabīgi recenzijā vērtēt grāmatu, kas ir nevis jauns darbs, bet triju agrāk izdotu romānu apkopojums, lai gan divi no tiem iekļauti “jaunā redakcijā”. No otras puses, saskaitāmo summa dzīvē ne vienmēr atbilst matemātiskai vienādībai. Tāpēc Noras Ikstenas grāmata Trīs tomēr uzskatāma par jaunu darbu – sākotnēji šādā veidolā diez vai iecerētu […]