Vīrietis un viņa naba

Frederika Beigbedera vārds gan ārvalstu, gan pašmāju apskatos jau kopš pirmo grāmatu izdošanas kā kičīga Jaungada eglīte apkarināts ar tādiem košiem apzīmējumiem kā “provokatīvs”, “skandalozs”, “šokējošs”, “izaicinošs”, “huligānisks” un visām iespējamām šī semantiskā lauka variācijām. Līdz ar to Beigbedera vienīgā līdz šim latviski netulkotā grāmata Ekstazī stāsti latviešu lasītāja prātā nolaižas jau kā iesildītā dūnu […]

Piecelties un aizlidot

Jauns vīrietis pamostas slimnīcas palātā, neatcerēdamies nedz to, kas viņš ir, nedz kaut ko no savas pagātnes. Apziņai pamazām atgriežoties, vienlaikus rodas apjausma par to, ka laiks, kurā viņš pamodies, ir būtiski atšķirīgs no tā, kurā dzīvojis agrāk… Līdzīgas situācijas literatūrā tikušas izspēlētas samērā bieži, lai ar varoņa tabula rasa apziņas transformācijas palīdzību demonstrētu nevainīgu, […]

Par katru cenu izdzīvot

Recenzējot literāru darbu, parasti recenzenta galvenā uzmanība vērsta uz tādiem aspektiem kā sižets, tēli, stāstītāja meistarība, nevis atspoguļotā faktu materiāla patiesums. Recenzija par Rīgas ebrejietes Frīdas Mihelsones atmiņu stāstu Es izdzīvoju Rumbulā ir jāsāk citādi vispirms tāpēc, ka grāmatas žanrs neietilpst apzīmējumā “daiļliteratūra” un pat “dokumentālā proza” īsti ne. Vislabāk to pateikusi pati autore, nosaucot […]

Manas dvēseles Roma

Godalgotās igauņu autores Vīvi Luikas darbus cītīgs latviešu lasītājs jau pazīst samērā labi – latviski tulkotas grāmatas Vēstures skaistums, Septītais miera pavasaris un Es esmu grāmata. Nule klajā laists arī savdabīgais darbs Ēnu teātris: pieteikts kā autobiogrāfisks romāns, kaut arī patiesībā grāmatas žanriskā piederība ir mīkla; tomēr gribas teikt, ka šis ir personiskākais no Vīvi […]

Spiegošana un ievārījums

Interesanti, vai faktu, ka viena no ievērojamākajām XX gadsimta padomju spiedzēm bijusi latviešu izcelsmes, kārtīgs latvietis piemin ar lepnumu vai neveiklību? Par to tagad iespējams pārliecināties katram pašam, jo angļu rakstnieces Dženijas Rūnijas tikko latviski izdotā romāna Sarkanā Džoana vēstījums balstīts – kaut arī, kā apgalvo rakstniece, attāli – latvieša un anglietes meitas Melitas Norvudas […]

Buramvārdi ar indi

Pēdējā laikā, šķiet, kļūstam par jauna literāra fenomena lieciniekiem: vēsture, īpaši XX gadsimta vēsture, prozā tiek rādīta ne vairs globālā mērogā no oficiālo uzskatu putna lidojuma, bet gan caur piezemētu, itin kā speciāli sašaurinātu un ļoti personisku prizmu, kurā savu skatījumu piedāvā marginālais un ierasti “mēmais” tēls – sieviete, bērns, cittautietis un citi “svešie”. Šim […]

Kafkas evaņģēlijs

Ieraugot grāmatu ar nosaukumu Jēzus bērnība, pirmais impulss ir vēlme nopūsties: atkal kārtējais uz ezoterisku atklājumu bāzes tapušais sacerējums, kurā izklāstītas nepierādāmas teorijas par titulvaroņa nezināmajām gaitām starp divpadsmit un trīsdesmit gadu vecumu, par mācībām Tibetā un astrālajiem ceļojumiem. Tak, paldies Dievam, uz vāka redzams arī autora vārds, un tiem, kuri jau pazīstami ar Dienvidāfrikā […]

Akadēmisks detektīvs nozīmju meklējumos

“Visi uz viņu tagad rāda ar pirkstiem.” “Aizlika nodomiem kāju priekšā.” “Piesit pie koka!” “Palika ar vaļā muti.” Par šīm ikdienā automātiski lietotajām frāzēm, izteicieniem, idiomām parasti pat neiedomājamies, ka tie ietver norādes uz pavisam konkrētām fiziskām darbībām – ķermeņa žestiem, kas valodā iemantojuši īpašas papildnozīmes vai simbolus. To, ka žestikulācija, stāja un kustības sarunbiedram […]

Mēs mīlam Lielo brāli

Tāpat kā daudzi citi žanri, arī šausmu literatūra vislielākās pārmaiņas savas pastāvēšanas vēsturē piedzīvoja pēc Otrā pasaules kara. Vācu filozofs Teodors Adorno izteicās, ka rakstīt dzeju pēc Aušvicas esot barbariski. Šausmu literatūras autori savukārt apjauta, ka turpināt biedēt lasītājus ar sadistisku pilskungu izdarībām gotisku piļu labirintos un daudzkājainiem citplanētu cilvēkēdājiem ir bezjēdzīgi, ja reiz vēsture […]

Par valodas viltīgumu

Mūsdienu čehu rakstnieku Patriku Ouržednīku latviešu lasītājs jau pazīs no 2015. gadā latviski izdotās grāmatas „Europeana” un, iespējams, atcerēsies autora patiku rotaļāties ar žanriem un tekstu. Vai tikko iznākušais jaunais darbs „Lieta ir slēgta” šo faktu apstiprinās vai liks pārvērtēt? Grāmata vāka tekstā pozicionēta kā romāns, kas spēj piedāvāt lasītājam, burtiski, visu – kriminālintrigu, erotiku, […]