Omulīgā mistērija

Kas godīgi pa ceļu ies / tas mūžam neapmaldīsies, / bet kas gan tādam ziņu dos / par brīnumiem meža biezokņos, – šie Rūdolfa Blaumaņa vārdi lieliski iederētos par moto angļu rakstnieces, Londonas universitātes antropoloģes Čārmianas Hasijas darbam Noslēpumu ieleja, kas pasaules bērnu literatūrā iedzīvina sen no modes izgājušu un gandrīz jau piemirstu lappusi. Romānam […]

Tuksneša parka klejotāji

Somu rakstnieces Pirjo Hasinenas romānam „Karaļa parks” uz grāmatas aizmugurējā vāciņa piedēvēts tāds šķietami neko neizsakošs apzīmējums kā „jutekliskais žanrs”. Lasīšanas gaitā šim terminam izkristalizējas nozīme, kas visai tāla no tā iespējami divdomīgā izskaidrojuma –reālpsiholoģiskā darba sižetu autore patiesi atšķetina, vērpjot virtuozas pasāžas ne lasītāja acīm – vizualizējot, ne ausīm – audializējot stāstījumu, bet gan […]

Vispasaules metānisti, savienojieties!

Kristiāna Krahta un Ingo Nīrmaņa romāns „Metāns”, šķiet, nevarēja nākt klajā vēl piemērotākā laikā kā šobrīd, kad puse pasaules apcer Tuvo Austrumu karus un terorisma izplatību visā pasaulē, savukārt otra puse satraucas par globālās sasilšanas un siltumnīcas efekta neapturamo progresu uz mūsu planētas. Abi autori gluži vai šamaniski vienotā iedvesmotībā nāk klajā ar pavisam svaigu […]

Augstā dziesma astei un zobenam

Dzīvnieku fantāzija – bērniem un pieaugušajiem adresēti darbi, kuros cilvēku lomas uzticētas dzīvniekiem, kas runā, ģērbjas cilvēku drānās un piekopj gluži cilvēcisku dzīvesveidu – žanru literatūras klasifikācijā parasti netiek asociēta ar literārās fantāzijas žanru tā kanoniskajā nozīmē, jo dzīvnieku fantāzija ir jēdzieniski tuva pavisam citam žanram, proti, alegorijai. Autors dzīvnieku tēlos visbiežāk iešifrē cilvēku vai, […]

Logs uz miglas labirintu

Sauļus Toma Kondrota otrais latviski izdotais romāns Talrida Ruļļa vijīgi plūstošajā tulkojumā no lietuviešu valodas piedāvā patiesu baudu sirdij un smadzenēm. Romāns rakstīts savdabīgā stilā – ne ierasti pirmās vai trešās, bet otrās personas stāstījumā uzrunājot pa daļai lasītāju, pa daļai varoņus nemitīgā „jūs” formā; mīklains, kā visa Kondrota daiļrade, tas uzdod neskaitāmus jautājumus, nepiedāvājot […]

Kādas rētas stāsts

Latviešu lasītājam līdz šim visai fragmentāri pieejamajā šausmu literatūras dzīvā klasiķa Stīvena Kinga daiļradē nupat vēl kādu savdabīgu šķautni pavēris latviešu valodā iznākušais viens no Kinga slavenākajiem darbiem – romāns „Mizerija”. Diemžēl romāna nosaukums latviešu valodā nav iztulkojams, saglabājot oriģinālā ietverto vārdu spēli, kurā „Misery” apzīmē gan kāda personāža īpašvārdu, gan sugas vārdu ar nozīmi […]

Brīnums miskastē

Nelielajā brošūriņā Bērnu literatūra: vērtējumi, pārdomas, atzinības, lasīšanas veicināšana latviešu bērnu literatūras jaunākajai ražai nav veltīti diez ko atzinīgi vārdi. Viens no asākajiem kritiķiem, rakstnieks Juris Zvirgzdiņš, savā apcerē Harijs Poters – latvietis? skumīgi secina, ka laikā, kad pasaules bērnu literatūru sašūpojis burvju zēna fantastisko piedzīvojumu popularitātes vilnis, latviešu bērnu grāmatās “… aina, vismaz runājot […]

Balāde par Alisi bumbvedējā

Tāpat kā daudzi ievērojami 20. gadsimta literatūras darbi, arī Džozefa Hellera vēsturiski satīriskais romāns „Āķis 22” pie latviešu lasītāja nonāk ar teju vai pusgadsimta kavēšanos, kaut gan sākotnēji grūti pateikt, kādi ideoloģiski apsvērumi, izņemot postmoderno rakstības stilu, lieguši šo darbu tulkot un izdot arī padomju varas gados. Ironiskais II pasaules kara pēdējo divu gadu atveidojums […]

Divdesmitā gadsimta šausmu vēsture

Zviedru rakstnieka Karla Juhana Valgrēna romānu „Spēlmaņa Rubašova liktenīgais līgums” (oriģinālā „Dokumenti par spēlmaņa Rubašova gaitām”) ar nelielu cinisma piedevu varētu nodēvēt par ērtu īso kursu 20. gadsimta asiņaināko notikumu vēsturē, tos skatot galvenā varoņa – Jozefa Nikolaja Rubašova – acīm. Rubašovs, azartisks un mūžam neveiksmīgs spēlmanis, jaunā gadsimta pirmajā naktī izmisumā izaicina uz pokera […]

Starpkontinentālais virves dejotājs

Salmana Rušdi romāns „Klauns Šalimars” pasaules literatūrkritikā jau kļuvis par vētrainu debašu objektu, tomēr vairums ir vienisprātis, ka šāds darbs varēja rasties tikai pasaulē, kas pārcietusi 2001. gada 11. septembri – romāns ne tikai vēro un analizē starptautiskā terorisma problēmu, kurā cietēji un agresori nereti ir vieni un tie paši, bet arī eksponē terorismu kā […]