Ak tu ragana tāda!

RaganaIzdejaOluAustrumeiropas, pareizāk sakot, tās Eiropas teritorijas, ko tradicionāli neieskaita Rietumos, literatūra latviešu lasītājam pa lielākai daļai ir, maigi izsakoties, pasveša. Arī horvātu rakstnieces – latvietim tik grūti izrunājamo – vārdu Dubravka Ugrešiča, visticamāk, daudzi ierauga pirmoreiz. Taču autores tikko latviski pārtulkotais romāns Ragana izdēja olu lasītājam piedāvā tik gardu kumosu, ka pilnīgi aizmirstas sākotnēji piesardzīgā “lokālā kolorīta” meklēšana tekstā – Ragana ir pilnskanīga, zobgalīga un izaicinoša lasāmviela jebkuram, vairāk gan, jāteic, – jebkurai.

Ar Garās dzīves pieeju

Grāmata sastāv no trim savstarpēji – tā no pirmā acu uzmetiena šķiet – visai attāli saistītām daļām. Pirmajā daļā stāstniece visai autentiskā autores balsī pauž biogrāfisku, mūsdienās šķietami tik populāro dzīvesstāstu tradīcijās ieturētu vēstījumu par savas mammas vecumdienām, vecumam raksturīgajām savādībām, kas balansē starp komisko, grotesko un smeldzīgo, – ar tikpat detalizētu, tomēr lakonisku pieeju, ar kādu vecuma tēmu vienlaikus smaidīgi un abpusgriezīgi izrādē Garā dzīve izspēlē mūsu pašu Jaunā Rīgas teātra aktieri. Šim stāstam pārtrūkstot teju pusvārdā, autore aizsāk šķetināt citu, ko pati ar folklorai raksturīgajiem ritmiskajiem iestarpinājumiem katra fragmenta beigās definē kā pasaku, – stāstu par trim dažāda vecuma (bet nevienu – pirmā svaiguma) sievietēm, kas ierodas luksusa viesnīcā, lai pavadītu krāšņas dienas par, cik noprotams, pēdējo naudu. Kā jau rātnā pasakā piederas, visas trīs večiņas saņem to, ko visvairāk kārojušas, – septiņdesmitgadīgā laimē loterijā neticamu summu un turklāt atrod mazmeitu, pār kuru turpmāk varēs izgāzt visas savas mīlas pilnās rūpes, astoņdesmitgadīgā (skan kā Čikāgas piecīšu dziesmā, nudien) pievienosies viņai šajā laimīgajā pienākumā, bet deviņdesmitgadīgā sagaida šiku aiziešanu baseinā ar šampanieša glāzi rokā un teju vai jauna skaistuļa skāvienos…

Kritiķis ieskrien sienā

Stāsts ir tik piesātināts ar simboliskiem tēliem, mitoloģiskām alūzijām un mājieniem, ka grāmatas kritiķis jau līksmi berzē rokas, gatavojoties savā recenzijā punktu pa punktam izķidāt, kā abi stāsti sabalsojas trejsejainās dievietes/Lielās mātes/ raganas kulta aspektā, norādīt uz pasaku un ticējumu atbalsīm, Junga teoriju blāzmām un Džozefa Kempbela atklāsmju zibšņiem, kas, vienmērīgi izkaisīti, dzirkstī abos stāstos kā gaismiņas, kas kinoteātrī droši norāda uz izeju… Kritiķis laimīgi dodas pa šo taciņu un, blaukts, ieskrien tieši sienā. Jo seko trešais “stāsts” – vēstījums, kuru elektroniskā pasta vēstulē pirmā un otrā stāsta autorei raksta slāvu folkloriste, līdz sīkumiem perfekti izķidājot abus iepriekšējos tekstus tieši tādā aspektā, kādā nupat to bija saposies darīt par savu erudīciju sapriecājies kritiķis… Sasodīts!

Recenzijas turpinājumu lasiet šeit:

http://www.diena.lv/kd/recenzijas/gramatas-ragana-izdeja-olu-recenzija-ak-tu-ragana-tada-14011524

 

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s