Pasaule baložkrāsas vākos

5843797_ORIGINAL_1407336890.jpgUz rakstāmgalda nolaidusies plāna grāmata mīkstos baložkrāsas vākos. Ulubeles pasakas. Pasaka – cik ietilpīgs jēdziens. Pasaka to, kas jāpasaka. Šķiet, Egilam Ermansonam bija jāpasakas un nēpasakas. Norai Ikstenai jaunajā krājumā ir tikai jāpasakas. Pasakas par kādu mītisku zemi, kas dažbrīd uzplaiksnī nu ļoti tuva un pazīstama, tepat aiz Rīgas robežām, un par savādniekiem ļautiņiem, kas tur mitinās un atkal – dažbrīd piemiedz ar aci tepat no blakus ielas, sola, trolejbusa.

Dzimtajai Ikšķilei

Ikstenas pasakas pieder pie tā paša literārā teksta paveida, kurā izcilas žanra pērles radījis gan Vailds, gan Skalbe, – tā poētiskā, neizprotamu iemeslu dēļ vienmēr drusku smeldzīgā un ne īsti bērniem, ne īsti pieaugušajiem (vai, citiem vārdiem sakot, gan vieniem, gan otriem) adresētā vēstījuma, kurā vienmēr ir krāsaini un lokani valodas koku gali un dziļumdziļas kalnu saknes. Ulubeles pasakas ir tieši šādas – ar dzirksti, ar joku, ar kalambūru un arī ar nozīmju atvariem.

Grāmatu Nora Ikstena veltījusi savai dzimtajai Ikšķilei, un pasaku tēli, ainavas un notikumi atnākuši no turienes – rakstnieces bērnības Ulubeles. Taču vārds “Ulubele” ir pazīstams arī plašākā nozīmē, ne tikai kā ikšķiliešu savai pilsētai dāvinātais mīļvārds. Tas piešķirts gan Latvijas dabas takām, gan dzīvnieku patversmei, ar to apzīmē bērnības zemes un sirdsmājas. Un droši vien, palūkojoties apkārt, katram no mums atrastos pasaka, ko pastāstīt arī par to savējo, vienīgo Ulubeli.

Rakstnieces valodā tik blīvi savijas folkloristiskais, barokāli rotaļīgais un sadzīviskais, ka lasot liekas – skaties tekošā ūdenī, kurā zem viena slāņa vienmēr plūst vēl nākamais. Ir brīži, kad sadzīviskais līmenis ar pāris spilgtu detaļu “uzrāvieniem” tik ļoti pietuvojas ūdens virskārtai, ka šķiet – vēl mirklis, un atpazīsi savus, sava kaimiņa vai, kas zina, varbūt kādas sabiedrībā pazīstamas personas vaibstus. Taču ūdens līmenis atkal sašūpojas, un tēlainības plīvurs aizsedz gandrīz uzminēto. Nešaubos, ka tie, kuri labi pazīst Ikšķili, daudzos nostāstos atradīs pazīstamas vietas un tēlus (uz šādu iespēju norāda jau pati rakstniece, kādā intervijā apgalvojot, ka šīs ir “reāli piedzīvotas pasakas”), taču vismaz man lasot negribējās šifrēt, atkodēt un atminēt īsto no izdomātā.

Pasakās vietu raduši gan pazīstami tautas teiku un pasaku mitoloģiskie sižeti (Sudraba dārzs), gan vēstures atbalsis (Nāves salas Strēlnieks), gan gluži reālu cilvēku dzīvesstāsti (Marijas Perča), taču viss grodi saistās vienotā virtenē, un neviena pērlīte neliekas neiederīga.

Daudzreiz stāstāmas

Kas tad notiek Ulubelē? Šķiet – viss kā Latvijā. Upes (kas var būt un var nebūt Daugava) krastā maģisko ūdens atplūšanas mirkli gaida vecais Meinards (kas var būt un var nebūt no vēstures pazīstamais bīskaps un svētais), veļu laikā no Nāves salas ar miglu nāk kritušais Strēlnieks, dārznieks pūlas izaudzēt sudraba ābeli, atstādams novārtā visu pārējo dārzu, Skrīveris atver pupiņvalodas skolu, Artiste glezno gadalaikus, bet laiku pa laikam no lielās, akmeņainās pilsētas Ulubelē ieklīst kāds drāķis, nikns uz visu pasauli. (Kas tas tāds – drāķis? – Nu, to var uzzināt, izlasot visu pasaku.) Notiek pavisam prozaiskais un gauži teiksmainais, nedaudz absurdais un zinīgi pamācošais, un visu caurskan tautas balss – dāsni ievītās teiksmas, tautasdziesmas, buramvārdi, sakāmvārdi un parunas, kas grāmatiņā iespiestas no pamatteksta atšķirīgā baložzilā krāsā. Tikpat baložzilos atvērumos mākslinieka Vilipsōna ilustrācijas – mazliet groteskā sievietes galvā (frizūrā?) rosās kā ar bērna zīmuli uzskicēti melnbalti pasaku tēli, peld spoguļzivis un cimdu pāri, čāpo eži, ripo kliņģeri un rušinās rūķi, kā norādot, ka šīs ir pasakas pieaugušajiem, bet ne tikai viņiem.

Pilnu recenzijas tekstu lasiet šeit:

http://www.diena.lv/kd/recenzijas/gramatas-ulubeles-pasakas-recenzija-pasaule-balozkrasas-vakos-14065450

Advertisements

One thought on “Pasaule baložkrāsas vākos

  1. Atpakaļ ziņojums: baltais runcis Latvijas blogāres apskats #10 (04.08.-10.08). | baltais runcis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s