Pasakas pašas nesākas, vajag kādu, kas priekšā pasaka, – dziedāja aktieri kādā manas bērnības televīzijas uzvedumā, kurā bija iestudētas, liekas, Andersena pasakas. Taču apgādā Mansards tikko klajā nākušais biezais sējums Ludzas igauņu pasakas šķiet ietilpinām tieši tādas pasakas, kuras “sākušās pašas”: teju vai izaugušas no melnzemes, kas tik līdzīga te, pie mums Latvijā, un Dienvidigaunijā. […]