Viņas visas vēlas lidot

9789934553035

Poļu rakstnieks Andžejs Sapkovskis savā Palīglīdzeklī jaunajiem fantāzijas autoriem spriež, ka galvenais lasītāja pievilināšanas faktors romānam esot oriģināls nosaukums, un autoriem, kurus piemeklējis ideju vakuums, piedāvā tādus radīt, uz labu laimi izvēloties no diviem groziņiem, kuros samestas zīmītes ar fantastu biežāk lietotajiem īpašības vārdiem un lietvārdiem. Lezlija Voltone šo paņēmienu acīmredzot nav izmantojusi, jo viņas latviski tikko klajā laistā romāna nosaukums Eivas Lavenderas savādās un skaistās skumjas piesaista tieši ar to, ka nepavisam nav klišejisks, bet vienlaikus it kā uzstīgo lasītāju noteiktai emocionālajai toņkārtai.

Rēgu kompānija

Kaut gan nosaukums vēsta, ka šis būs jaunas sievietes Eivas stāsts, pati Eiva vēstījumā ienāk tikai grāmatas pusē, līdz tam uzticīgi atstāstījusi savas vecvecmāmiņas, vecmāmiņas un mātes stāstus. Eivas vecvecmāmiņa XX gadsimta sākumā ar četriem bērniem un vīru emigrē no maza Francijas ciemata uz visu iespēju zemi štatiem (kā viņa to izrunā: Manhetīni), kur ir sastopams pat tāds brīnums kā no krāna tekošs karsts ūdens. Taču amerikāņu sapnis izrādās pavisam citāds, nekā ģimene bija iztēlojusies… Nabadzība vēl būtu mazākais no ļaunumiem. Taču gan ģimenes tēvam, gan visiem bērniem, izņemot Eivas vecmāmiņu Emiljēnu, gauži nodara… mīlestība. Šī ir atslēga uz romāna būtību: visām Rū dzimtas sievietēm visās paaudzēs ir nelāgs paradums nelaimīgi iemīlēties un šīs mīlas iespaidā sastrādāt muļķības. Taču Eivas Lavenderas savādās un skaistās skumjas nav tikai dzimtas sāga par neskaitāmām kļūdainām mīlestībām, bet gan vēstījums par spārniem.

Šai vietā jāatšifrē otra grāmatas atslēgas īpatnība: par spīti tam, ka izdevniecība Prometejs jau pazīstama galvenokārt ar fantāzijas un fantastikas žanra darbu izdošanu, šis romāns neiederas nevienā no minētajām kategorijām. Taču fantāzijas iezīmes darbu caurstrāvo jau no pirmajām lappusēm. Šī ir pasaule, kurā sirdssāpes pavisam burtiski spēj reducēt ķermeni līdz pelniem, skumja maiznieka ceptie eklēri rada depresiju visā apkaimē, kuģa pasažieru kolektīvā atvieglojuma nopūta maina vēja virzienu, jauna vīrieša kailā pēcpuse rada masu nekārtības pilsētā – dīvainības, kas caururbj vēstījuma šķietamo dokumentālismu un zināmā mērā atbilst maģiskā reālisma spēlēm ar realitāti.

Maģiskais reālisms tradicionāli pieprasa, lai realitāte šīs dīvainības pilnībā pieņemtu un akceptētu, tomēr romānā tas notiek tikai daļēji, vai arī mēs neredzam apkārtējo reakciju. Tā Emiljēnas māte skumjās un bezcerībā ar laiku kļūst tik ēteriska, ka sabirst zilu pelnu kaudzītē; jaunākā māsa neatbildētā mīlā uz zvērinātu ornitologu pārvēršas kanārijputniņā; otra māsa, vīrieša piekrāpta, izgriež sev sirdi, kuru, pirms nomirst, rūpīgi novieto sev līdzās uz vannas istabas grīdas. Emiljēnas brālis, kura orientācija atšķiras no vispārpieņemtās, gan iet bojā nepavisam ne maģiskos apstākļos. Visi trīs pēc nāves turpina pavadīt Emiljēnu kā tikko manāmu, taču allaž klātesošu rēgu kompānija.

Pati Eiva nāk pasaulē ar spārniem. Pārdabisko un neticamo autore ievij prozā lietišķi, kā pašsaprotamu, tādējādi padarot kontrastu starp rūpīgi dokumentētajām sadzīves norisēm un tās punktējošajiem ekscentriskajiem notikumiem vēl izteiksmīgāku. Taču, protams, labi uztverams ir arī šo neparasto notikumu metaforiskais līmenis.

Attiecības ar putniem

Emiljēna pēc vīra nāves pārņem rūpes pār ģimenes biznesu – maiznīcu. Kaut gan apkārtējie uzskata francūzieti par raganu, tomēr ar nelielu indiāņu maģijas piešprici ceptuve plaukst; autore aizraujas pati un aizrauj lasītāju ar izšķērdīgi krāšņiem konditorejas izstrādājumu aprakstiem – tas mazliet atgādina filmu Šokolāde. Savukārt Emiljēnas meita Viviāna pasauli uztver ar neparasti smalku ožu, taču nespēj sasmaržot, ka viņas mūža lielākā kļūme būs nelaimīgā mīlestība pret brutālā kaimiņa Grifitsa dēlu Džeku. Eiva… Eiva nezina, kāpēc ir dzimusi ar spārniem, ja nespēj tos lietot nekam citam kā vien vēja sacelšanai. Taču viņa to uzzinās.

Pilnu recenzijas tekstu lasiet:

http://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/gramatas-_eivas-lavenderas-savadas-un-skaistas-skumjas_-recenzija.-vinas-visas-velas-lidot-14163557

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s