Praktiskā latvieša postapokalipses rokasgrāmata

b073c825b894

Latvieši rakstnieki, kā mēs to nule esam uzzinājuši, pasaulei pieteikti kā introverti. Tas daudz ko izskaidro – piemēram, to, kāpēc, rakstot, teiksim, par apokalipsi (cik nu latvieši vispār bieži par to raksta), latviešu autors neizvēlas skaļus trokšņus, globālas šausmas vai kaut vai kārtīgas, negantas gripas epidēmijas – par spīti tam, ka reģionālā klimata specifika dotu tam vielas papilnam. Nē, darot pasaulei galu, latviešu rakstnieks visbiežāk to paveiks klusiņām. Noslēpumainas katastrofas, kuru rezultātā iet bojā teju viss dzīvais, parasti paliek aizkadrā, toties latviešu rakstnieks ar prieku ierodas jau izpostītajā ainavā, kurā paveras iespēja celt un būvēt visu no jauna.

Cilvēku šai postapokalipses ainavā noteikti ir palicis gaužām maz, un tas rakstniekam introvertam, protams, ir pa prātam. Ar nelielu bariņu kaut ko var iesākt. “Klusās apokalipses” scenāriju apspēlē gan Gundega Repše lieliskajā garstāstā Stigma, gan Egīls Ermansons romānos Mala un Cilvēks ar bērnu ratiņiem, gan Austris Kalmiņš darbā Izredzētie. Nule šis scenārijs pieteicis debijas uznācienu arī Latvijas jauniešu literatūrā.

Sprādziens mazpilsētā

Pasaules bērnu literatūrā autori jau sen mēģinājuši realizēt gan neatkarīgu mazuļu, gan dumpīgu tīņu vismaz reizi dzīvē izjusto vēlmi netraucēti padzīvoties pasaulē, kurā neviens nekomandē, neaizrāda, nerauj aiz rokas un neuzspiež savu, – sākot no piemīlīgās dāņu rakstnieka Jena Sigsgora grāmatiņas, kurā puisītis Palle paliek viens pats pasaulē, un beidzot ar Maikla Grīna jauniešu sēriju Prom, varoņiem ir iespēja izbaudīt dzīvi bez uzmācīgās pieaugušo klātbūtnes. Savā debijas grāmatā Ala autore Māra Ozola šādu iespēju pirmo reizi piedāvā arī latviešu pusaudžiem.

Kas tad īsti notiek ar pasauli Alā? Vārdā nenosauktā Latvijas mazpilsētā deviņi devītklasnieki kopā ar skolotāju Martu devušies ekskursijā uz tuvīno Alu un negaidot tās tumsā izdzird briesmīgu troksni, kas liek aizrauties elpai, uzmesties zosādai un visiem pakrist zemē. Iznākuši no Alas, jaunieši konstatē, ka no pārējiem cilvēkiem palikušas pāri tikai apģērba čupiņas un apavi. Nezināmas izcelsmes sprādziens, šķiet, iznīdējis visu dzīvo, atstājot neorganisko matēriju neskartu, kaut gan, kā vēlāk tekstā noskaidrosies, izdzīvojuši ir tie, kuri katastrofas brīdī atradušies pagrabos vai kurus citādi pasargājusi pazeme. Jauniešiem, kurus autore tomēr neuzdrošinās atstāt nepieskatītus un drošības dēļ viņu uzmanīšanai norīko divus pieaugušos, jāsāk dzīve no jauna. Liekas – nu paveras plašs lauks dēkām, briesmām un romantikai!

Taču… kaut arī romānam gan uz vāka, gan titullapā ierakstīts daudzsološais “aizraujošs piedzīvojumu stāsts jauniešiem”, patiesībā tekstam atbilstošāks būtu paraksts “Praktiskā latvieša rokasgrāmata izdzīvošanai pēc apokalipses”. Gaidot, kad beidzot sāksies solītie aizraujošie piedzīvojumi, lasītājs pacietīgi urbjas cauri garumgariem aprakstiem, kā izdzīvotāju grupiņa Martas kundzes drošajos vadības grožos gādā proviantu un iekopj zemi, apgūst lopkopības un galdniecības pamatus, studē literatūru par alkoholisma kaitīgumu un svin latviskās gadskārtas. Līdz grāmatas beigām atvēlētajam lappušu skaitam pakāpeniski sarūkot, lasītājs teju izmisīgi gaida vismaz vienu piedzīvojumu – būtu jānotiek kaut vai vairākkārt pieminēto tuvīnās Pilsētas klaidoņu deģenerātu uzbrukuma mēģinājumam! Vai gan citādi varoņi tik neatlaidīgi ap savu mājvietu būvētu senlatvisku baļķu žogu un no tuvīnā armijas poligona ar pārcilvēciskām grūtībām atgādātu vairākas kravas ieroču? Tak nekas nenotiek.

Didaktiskas pasāžas

Romāna pēdējās lappusēs pēc miermīlīgi nosvinētajiem Meteņiem aprit gads kopš katastrofas, un solītie piedzīvojumi turpat arī beidzas. Rodas sajūta, ka esam apmeklējuši lugu, kurā ir bijusi lieliski sagatavota skatuve, gar kulisēm sastājušies nogrimēti un kostimēti galveno lomu tēlotāji, bet solītā izrāde tā arī nav sākusies. Par darba sižetu sajūsmā būtu pirmajos pēcokupācijas gados literatūrā un dramaturģijā populārās “bezkonfliktu teorijas” piekritēji – patiesi, izņemot (ātro un vieglo) cīņu “nācija pret cigaretēm”, nedaudz garāko cīņu “nācija pret dabas spēkiem” un īsti nepabeigto “nācija pret alkoholu”, kā arī ļoti īso romantisko epizodi, romānā nav neviena ilgstošāka sarežģījuma, kam varētu sekot līdzi ar interesi.

Pilnu recenzijas tekstu lasiet šeit:

https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/gramatas-_ala_-recenzija.-pamatzinasanu-komplekts-14167838

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s