Saulainais padomju stūrītis

Pieauguša cilvēka dzīvē, šķiet, neatliek daudz brīvu laiksprīžu, kad gremdēties bērnības atmiņās. Taču ir mirkļi, kad tās sevi piesaka kādā skaņā, smaržā vai garšā. Vai jūsu bērnība garšoja pēc rupjmaizes ar krējumu un lociņiem vai ilgotas ārzemju košļenes? Vai smaržoja pēc gludekļa sakarsētas veļas, vai skanēja kā kedu zoles pret pusdienlaikā sakarsušu pagalma asfaltu, cītīgi […]

Praktiskā latvieša postapokalipses rokasgrāmata

Latvieši rakstnieki, kā mēs to nule esam uzzinājuši, pasaulei pieteikti kā introverti. Tas daudz ko izskaidro – piemēram, to, kāpēc, rakstot, teiksim, par apokalipsi (cik nu latvieši vispār bieži par to raksta), latviešu autors neizvēlas skaļus trokšņus, globālas šausmas vai kaut vai kārtīgas, negantas gripas epidēmijas – par spīti tam, ka reģionālā klimata specifika dotu […]

Ar bitēm apkārt zemeslodei

Tuvojoties Ziemassvētkiem, jauniznākušo grāmatu piedāvājums tirdzniecības vietās arvien pildās pirmām kārtām ar bērniem adresētiem izdevumiem – vairāk vai mazāk vizuāli krāšņiem, izglītojošiem vai vienkārši sirdi iepriecinošiem. Lai vai kā apokaliptisko teoriju piekritēji vaimanātu, ka mūsdienu bērni grāmatas kā dāvanas vairs nespēj novērtēt, mana un daudzu citu aktīvu grāmatdāvinātāju pieredze liecina pretējo. Savu artavu Latvijas bērnu […]

Mūsu baiļu pieradināšana

Mums ir nepieciešami šausmu stāsti. Kā gan citādi skaidrot to, ka pat valstīs un kultūrās, kur šausmu žanrs ir apzināti izbīdīts ārpus akceptētās lasāmvielas kanoniem, šausmu stāsti turpina pastāvēt mutvārdu formā un tiek nodoti no paaudzes paaudzē? Tieši tā notika Padomju Savienībā, kurā šausmu žanrs līdztekus fantāzijai, erotikai un vēl citiem populārās literatūras žanriem bija […]

Par buršanos un skološanos latviskā garā

Kaut gan latviešu valodā tapušo fantāzijas žanra darbu skaits ar katru gadu pieaug, pagaidām vēl nav sevišķi daudz tādu romānu un stāstu, kuru darbība risinātos nevis autora iedomātās zemēs, nezināmās nākotnes pasaulēs vai kādās “interesantākās” valstīs, bet gan tepat Latvijā. Šinī ziņā atzinības vērti ir nu jau divu klajā nākušo bērnu fantāzijas romānu “Rozā kvarca […]

Par pusaudžiem, laivām un spokiem

Kādas grāmatas rakstīt ir visgrūtāk? – man reiz nopietni jautāja kāds piecgadīgs literatūras kritiķis un pats arī atbildēja: “Noteikti bērnu grāmatas.” No sirds pievienojos! Taču, par laimi, latviešu literatūrā netrūkst gadījumu, kad šī “neiespējamā misija” tomēr tiek spoži veikta. Palūkosim jaunāko piemēru – laikā, kad bērnu grāmatu popularitātes virsotnē gozējas fantastika, detektīvi un vēstījumi par […]

Lūdzu, skolotāj, nesitiet!

No kuras stundas jūs baidījāties pamatskolā? Es baidījos no fizkultūras. Priekšmetam kā tādam nebija ne vainas. Taču to mācīja Tā Skolotāja. Tā Skolotāja, kura allaž pilnā kaklā izsmēja meitenes (nezin kāpēc viņai bija īpašs naids pret meitenēm), kuras nevarēja apskriet visus noteiktos apļus pa skolas stadionu. Izsmēja kādu, kurš nevarēja aizmest bumbiņu pietiekami tālu. Uzlēkt […]

Pustonna melnraiba prieka

Ko jūs teiktu, ja, braucot ar velosipēdu pa nomaļu ieliņu, jūs pamestu skatienu atpakaļ un ieraudzītu… govi, kas ērti uztupusies uz jūsu braucamrīka bagāžnieka? Turklāt nevis šādu tādu govi, bet melnraibu, draudzīgi noskaņotu Holšteinas sugas pārstāvi ar sarkanām lentēm ap ausīm, kaklā pakarinātu miniatūru ģitāru un sarkani lakotiem nadziņiem? Nē, nepieminiet halucinācijas. Tieši šādā situācijā […]

Sarkanā priekškara noslēpumi

Apgalvojuma “Teātris ir maģija” patiesumu, šķiet, vislabāk var izbaudīt bērnībā. Brīdī, kad zālē dziest gaismas un iestājas klusums, veras priekškars, patiesi liekas, ka mums atļauts ieskatīties kādā pavisam citā pasaulē, tur – uz skatuves. Taču šo patieso rindu autores bērnībā teātra maģiju krietni pārspēja (burtiski – pārskanēja) operas un baleta izrāžu maģija, kurā krāsu, gaismu […]

Ezera vakarstāsti

Mīlīgo, dzejnieka Pētera Zirnīša radīto un mākslinieces Anitas Jansones-Zirnītes ilustrācijās iemiesoto radībiņu Ķūķi nu jau, šķiet, iepazīst trešā bērnu paaudze. Kopš klajā nāca pirmā grāmata par Kūķa piedzīvojumiem “Bilžu grāmata par manu draugu Ķūķi, viņa draugiem un citiem piedzīvojumiem” aizritējis trīsdesmit gadu, kopš otrās – dzejas krājuma “Ķūķis staigā kājām” – divi, kopš krāsojamās grāmatas […]