Vai daudziem no jums, kuri lasa šo tekstu, vecvecāki bija dzimuši pagājušajā – nē, nu jau aizpagājušajā – gadsimtā? Man – jā. Vecmāmiņa Helēna Stroda, dzimusi Helēna Samušs, pasaulē nākusi 1896. gadā, bija mana tuvākā saikne ar sen pagājušiem laikiem līdz pat visumā apzinīgajam astoņu gadu vecumam, kad vecmāmiņa aizgāja mūžībā. Deviņpadsmitais gadsimts… tas bija […]
Category Archives: Citādi
Ar vācu jaunatnes literatūru, kas nav fantāzijas vai trillera žanrā rakstīta, mēs žanru literatūras uzvaras gājiena laikmetā neesam izlutināti. Taču, kaut gan Antonijas Mihaēlisas (1979) Vācu jaunatnes literatūras balvai nominētais un tikko latviski iznākušais romāns “Pasaku stāstnieks” vāka tekstā šķietami apsola kaut ko fantāzijai radniecīgu (“robeža starp iztēli un realitāti ir trausla”), izlasot nākas secināt, […]
Kaut arī uz apvāka atzīmēts, ka igauņu rakstnieks un teoloģijas doktors Mēliss Frīdentāls savā literārajā daiļradē galvenokārt pievērsies fantāzijas žanram, taču latviešu valodā tikko izdotais romāns, Eiropas Savienības Literatūras balvas ieguvējs, ar lakonisko nosaukumu „Bites” labāk raksturojams kā visai neparasts vēsturisks romāns ar filozofijas un maģiskā reālisma pieskaņu. Romāna centrā ir Laurentijs Hils, jauns 17. […]
Nobela prēmija literatūrā, Bukera balva… šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl vairāku rindu garumā, taču, lai lasītājam priekšlaikus neapniktu, var pateikt arī īsi – kanādiešu rakstnieces Alises Manro titulu sarakstā rindojas neskaitāmi prestiži literārie apbalvojumi, viņas daiļrades pūrā – trīspadsmit stāstu krājumu, vairākas īsprozas izlases un viens romāns (arī latviešu valodā tulkotais Meiteņu un sieviešu dzīves). […]
Tiem no mums, kuri pārkāpuši trīsdesmit gadu robežu, – un pārējiem, kuri interesējušies par PSRS vēsturi, – vārdi “Azerbaidžāna” un “Kalnu Karabaha” apziņā noteikti savijas ar vārdu “karš”. XX gadsimta 80. gadu beigu–90. gadu sākuma bruņotais konflikts no Latvijas tik tālajos – tomēr tās pašas brāļu tautu apvienotājas PSRS – reģionos atspoguļojās arī LPSR informatīvajā […]
“Kā lai izskaidro faktu, ka pusotra miljona cilvēku iet bojā un nevienam par to nav ne jausmas?” Piecpadsmitais armēņu izcelsmes amerikāņu rakstnieka Krisa Bodžaljana romāns ir pirmais, kurā autors meklējis savas izcelšanās saknes štatiem tik tālajā un svešādajā valstī Armēnijā. Tuksneša meitenes (oriģinālā Sandcastle girls – Smilšu piļu meitenes) ir stāsts, kas skan vienlaikus divās […]
Pasakas pašas nesākas, vajag kādu, kas priekšā pasaka, – dziedāja aktieri kādā manas bērnības televīzijas uzvedumā, kurā bija iestudētas, liekas, Andersena pasakas. Taču apgādā Mansards tikko klajā nākušais biezais sējums Ludzas igauņu pasakas šķiet ietilpinām tieši tādas pasakas, kuras “sākušās pašas”: teju vai izaugušas no melnzemes, kas tik līdzīga te, pie mums Latvijā, un Dienvidigaunijā. […]
Katram kritiķim savā pieredzē noteikti nācies sastapties ar literāriem darbiem, kuru lasīšana ietekmē minēto kritiķi ne tikai intelektuālā, bet pat tīri fizioloģiskā nozīmē. Šo patieso rindu autorei, piemēram, pēc Džona Faulza romāna Kolekcionārs izlasīšanas piemetās visai radikāla klaustrofobijas lēkme, kas arvien vēl liedz šo ģeniālo darbu paņemt rokās otru reizi. Savukārt nesen latviski klajā laistais […]
Somu rakstnieka Olli Jalonena romāns 14 mezgli līdz Griničai no pirmā acu uzmetiena (par to šķiet liecinām arī nosaukums) ir ceļojumu stāsts, taču izlasot tas atklājas kā plašs, smeldzīgs vēstījums par cilvēcisko attiecību trauslumu, stāsta spēku un ceļu kā mītisku kategoriju. Rakstnieks intervijās atzinis, ka romānu rakstījis divdesmit gadus. Tātad nav grūti aprēķināt, ka tā […]
Norvēģu rakstnieka Gunsteina Bakes romāns Moda un Oda apakšvirsrakstā sevi piesaka kā “romānu par satiksmi”. Nosaukums ieintriģē un nepieviļ – šis patiesi ir romāns, kas ir tik atšķirīgs no visa līdz šim lasītā, ka varbūt patiešām pārstāv jaunu rakstības formu – tekstu, kas vienlaikus runā par satiksmes kustību un imitē to. Taču pirmie iespaidi, kā […]
durvjupele 