Kādā nomaļā Latvijas nostūrī savākusies brīvi un hipijiski noskaņotu jauniešu grupiņa, kas grib savā zemē celt labāku nākotni. Izklausās pēc saldajiem sešdesmitajiem? Nekā. Jaunā rakstnieka Viļa Kasima debijas romāns Lielā pasaule vēsta par mūsdienīgu skatījumu uz norisēm Latvijā pēdējos daždesmit gados – asi ironisku skatījumu, kas liek aizdomāties gan par „lielo”, kopīgo, gan katram par […]

Parunāsim par mīlestību, kas ne vienmēr ir vienkārša un viegla. Čehu rakstnieka Tomāša Zmeškala debijas romāns ar intriģējošo nosaukumu Mīlestības vēstule ķīļu rakstā (2008), kas ieguvis Škvorecka prēmiju un 2011. gadā – Eiropas Savienības Literatūras balvu, vēsta par dažādu politisko režīmu plosītās Čehoslovākijas vēsturi vienas – Černiju – ģimenes dzīves šķērsgriezumā. Romāna darbība aptver laiku […]

Igauņu rakstnieka, literatūrzinātnieka, esejista Jāna Unduska (1958) nupat latviski izdotais īsprozas krājums “Gaidot vārdus” neapšaubāmi ir Notikums ar lielo burtu. Krājumā (ko sastādījusi un tulkojusi Maima Grīnberga) iekļauti četri stāsti un trīs fragmenti no 1990. gadā izdotā romāna “Karsti” (Kuum), kas ieguva plašu atzinību deviņdesmito gadu igauņu literatūras ainavā, kā arī īpaši latviešu izdevumam sarakstītais […]

Kā jūs domājat, vai rakstnieks arī ir tikai cilvēks? Laiku pa laikam izrādās, ka ir gan. Tikko klajā nākušais darbs “Kūrviesis” uzstāj, ka cilvēks ir bijis arī ikonogrāfiskais Hermanis Hese. Heses autobiogrāfisko grāmatu „Kūrviesis” veido dienasgrāmatas tipa piezīmes un pārdomas, radušās 1923. gada pavasarī un rudenī Bādenes kūrortā, kur četrdesmit sešus gadus vecais rakstnieks „pie […]

Pirmo norādi uz krievu rakstnieces Ļenas Eltangas romāna Akmens kļavas saturu sniedz jau grāmatas vāka noformējums – sievietes galva, uz kuras kā Dalī gleznā savijušies sirreāli elementi. Gribas noskaidrot, izzināt: kādas iztēles (vai prāta) spēles slēpjas citādi rāmajos vākos. Asociāciju biezā straume Savdabīga ir romāna darbības vide – izdomāts Velsas ciematiņš Fišgārda (nosaukums atsauc atmiņā […]

„Ko tu vari gadu no gada iet uz to Aglonu,” man reiz teica kāds labs paziņa. „Tur taču kursē gan autobuss, gan vilciens. Aizbraukt var tāpat.” „Bet tas nebūs tas pats,” iebildu. Neatceros to, vai izteicu arī pilno atbildes versiju, kas varēja izklausīties pārāk „ezotēriska”: Aglona, uz kuru aiziet, nav tā pati Aglona, uz kuru […]

Savam otrajam romānam vācu rakstniece Katarīna Hāgena, kuru latviešu lasītājs jau pazīst kā romāna “Ābolu sēkliņu garša” autori, izvēlējusies savdabīgu oriģinālnosaukumu: “Par miegu un pazušanu” (Vom Schlafen und Verschwinden), kurš latviskajā tulkojumā pārvērties par “Zivju gārņa saucienu”. Tas ir romāns, kuru kritika nodēvējusi par “darbu, veltītu bezmiega poēzijai”. Miega terapeite Ellena Felda, kuras darbs ir […]