Mēs esam pilsētas

Italo Kalvīno ir viens no tiem rakstniekiem, kuru darbus vēstures – politiskās, nevis literatūras vēstures, protams, – pavērsienu dēļ sākam iepazīt ar krietnu novēlošanos. Viens no itāļu autora ievērojamākajiem darbiem Neredzamās pilsētas pirmo reizi publicēts 1972. gadā, bet pie latviešu lasītāja Daces Meieres tulkojumā nonāk tikai tagad, 45 gadus vēlāk. Lasot ir vērts paturēt prātā […]

Par vampīriem, cirslīšiem un eposa koriģēšanu

Kaut gan grāmatas, kuras iznākušas nevis apgādu paspārnē, bet gan autora paša sarūpētā izdevumā, daļa kritiķu mēdz apsmaidīt kā rakstnieka personīgās “nabadzības apliecības” izrakstu, tomēr būtu kļūda uzskatīt, ka autorizdevums pats par sevi klasificētu literāru darbu kā neveiksmi. Pietiekami daudz piemēru pat samērā nesenā pagātnē (pieminot kaut vai savdabīgi slavenās “Greja piecdesmit nokrāsas”) liecina – […]

Par feminismu un reveransiem

Vairs nevar noliegt, ka fantāzijas žanrs, īpaši jauniešiem domātajā literatūrā, nekur Rietumu pasaulē vairs nav terra incognita – to apliecina tas, ka latviski tiek regulāri tulkoti un izdoti vairs ne vien, kā ierasts, angliski runājošo zemju autoru, bet arī citvalstu rakstnieku darbi. Ar zviedru fantāziju Latvijas jauniešus iepazīstināja jau pirms neilga laika izdotā “vidusskolas raganu” […]

Viņas visas vēlas lidot

Poļu rakstnieks Andžejs Sapkovskis savā Palīglīdzeklī jaunajiem fantāzijas autoriem spriež, ka galvenais lasītāja pievilināšanas faktors romānam esot oriģināls nosaukums, un autoriem, kurus piemeklējis ideju vakuums, piedāvā tādus radīt, uz labu laimi izvēloties no diviem groziņiem, kuros samestas zīmītes ar fantastu biežāk lietotajiem īpašības vārdiem un lietvārdiem. Lezlija Voltone šo paņēmienu acīmredzot nav izmantojusi, jo viņas […]

Vairāk nekā videospēle

Par spīti fantāzijas žanra arvien straujākajiem apgriezieniem pēdējo desmit, divpadsmit gadu literārajā ainavā, no svešvalodām (izņemot angļu valodu) tulkoto šī žanra darbu skaits Latvijā joprojām īsti neļauj ieraudzīt fantāzijas popularitāti un daudzkrāsainību visā krāšņumā. Piemēram, vācu valodā tapusī fantāzija lielākajai daļai lasošās publikas, domājams, asociēsies pirmām kārtām ar bērnu rakstnieku Mihaela Endes un Kornēlijas Funkes […]

Vienmēr*

Nezin kāpēc man jau izsenis ir īsta alerģija pret slavenu literāru darbu turpinājumiem. Tieši šīs iemesla dēļ nekad neesmu nedz lasījusi Aleksandras Riplijas „Skārletu”, kurā solīts turpināt slavenās īru emigrantu pēcteces stāstu, nedz man ir bijusi pacietība izlasīt neskaitāmo fantāzijas autoru daudzsējumu sāgas, kuri pēc tam, kad plus mīnus tikts galā ar varoņiem, sāk driķēt […]

Kāpnes uz nekurieni

Lai grāmatas nosaukums potenciālo lasītāju nemulsina – jaunā amerikāņu rakstnieka Roberta Džeksona Beneta tikko latviski tulkotajam romānam “Kāpņu pilsēta” nav nekā kopīga ar pēdējo gadu laikā izdotajiem jauniešu fantāzijas cikliem, kuros arī visām grāmatām doti nosaukumi, kas ietver vārdu “pilsēta”. Gribas domāt, ka “pilsēta” gluži vienkārši ir viens no fantāzijas autoru iecienītajiem vietas apzīmētājiem, kas […]

Leišu vilka uznāciens

Pasaules fantāzijas un fantastikas rakstniecības ainavā laiku pa laikam rodas savi modes virzieni, “virpuļi”, kas izceļ saulītē kādu noteiktu nozarojumu vai pat tikai viena konkrēta tēla ekspluatāciju. Pirms dažiem gadiem visu pasauli, ieskaitot Latviju, pāršalca paranormālās romances popularitātes vilnis, un gan ārzemju, gan pašmāju autori, sekojot Krēslas sērijas fenomenam, sāka sacerēt romānu ciklus par romantiskiem […]

Ceļā uz silto stropu

Kaut arī uz apvāka atzīmēts, ka igauņu rakstnieks un teoloģijas doktors Mēliss Frīdentāls savā literārajā daiļradē galvenokārt pievērsies fantāzijas žanram, taču latviešu valodā tikko izdotais romāns, Eiropas Savienības Literatūras balvas ieguvējs, ar lakonisko nosaukumu „Bites” labāk raksturojams kā visai neparasts vēsturisks romāns ar filozofijas un maģiskā reālisma pieskaņu. Romāna centrā ir Laurentijs Hils, jauns 17. […]

Maģija vairs nepalīdz

“Kārtējais jauniešu fantāzijas gabals par burvju skolu,” pašķirstījis pirmās lappuses, iespējams, saviebsies kāds skeptisks lasītājs. “Zižļi, buramvārdi, pūtītes un pirmā mīlestība. Paldies, no Harija Potera vecuma esmu izaudzis,” piebildīs mūsu iztēlotais skeptiķis. Un kļūdīsies. Latviešu valodā tikko izdotais amerikāņu autora Leva Grosmana fantāzijas romāns “Burvji” patiesi vairākās interneta vietnēs apzīmēts kā jauniešiem adresēts darbs. Un, […]