Akadēmisks detektīvs nozīmju meklējumos

“Visi uz viņu tagad rāda ar pirkstiem.” “Aizlika nodomiem kāju priekšā.” “Piesit pie koka!” “Palika ar vaļā muti.” Par šīm ikdienā automātiski lietotajām frāzēm, izteicieniem, idiomām parasti pat neiedomājamies, ka tie ietver norādes uz pavisam konkrētām fiziskām darbībām – ķermeņa žestiem, kas valodā iemantojuši īpašas papildnozīmes vai simbolus. To, ka žestikulācija, stāja un kustības sarunbiedram […]

Viņi – tur, mēs – te

Pie tā, ka romānu sērijas Mēs. Latvija, XX gadsimts autori savos darbos pret Latvijas XX gadsimta vēstures ainavu pavērš visneparastākos fotoobjektīvus, jau laikam esam pieraduši. Šķiet, no šī projekta neviens vairs negaida klasiski ilustratīvu vēsturisko romānu vai pat vēsturiskumu tradicionālajā izpratnē – gadskaitļu, uzvārdu un faktu virknes, kas vairāk vai mazāk veikli apaustas sižetam, kāds, […]

Par ziediem un kalnu kustināšanu

No vienas puses, šķiet savdabīgi recenzijā vērtēt grāmatu, kas ir nevis jauns darbs, bet triju agrāk izdotu romānu apkopojums, lai gan divi no tiem iekļauti “jaunā redakcijā”. No otras puses, saskaitāmo summa dzīvē ne vienmēr atbilst matemātiskai vienādībai. Tāpēc Noras Ikstenas grāmata Trīs tomēr uzskatāma par jaunu darbu – sākotnēji šādā veidolā diez vai iecerētu […]

Gūtenmorgens lido atkal

Rakstnieku Māri Bērziņu piemeklējis sūrs liktenis – viņa vārdu bezkaunīgi aizēnojis paša dzemdinātais personāžs, jo Bērziņu mums daudz, bet diez vai kāds cītīgs latviešu lasītājs vēl būtu kā īpaši jāiepazīstina ar Gūtenmorgenu. Interesanti atzīmēt, ka šis tipāžs, kas literatūrteorētiķu apcerēs jau paspējis iemantot apzīmējumu «vidējais latvietis», virknei lasītāju asociējas vairs ne tikai ar rakstnieka iztēlē […]

Rokpelnis strādā muzejā

Kaut gan Jāni Rokpelni pazīstam primāri kā dzelksnīgu liriķi, kura poēzijā reizumis nākas vizināties kā amerikāņu kalniņu vagoniņos, elpai aizsitoties lēcienos starp smeldzi un ironiju, tomēr reizumis autors krīt arī prozas kārdinājumā. No iepriekšējās kārdināšanas, kas iznākumā deva romānu Virtuālais Fausts, pagājuši desmit gadi, un nu laiks jaunam grēkam – pelēkvāku grāmatai ar lakoniskāko noformējumu […]

Latviešu prozas groteskā gotika

Jau iepriekš atvainojos par sliktas gaumes pazīmi – iestarpināt recenzijā personiskus faktus –, bet, sākot šo apskatu, nevaru neatcerēties, ka savulaik vidusskolas literatūras papildkursā ieteiktajā Latviešu jaunākās prozas izlasē ievietotais Jāņa Einfelda stāsts Meža sirds saspridzināja gabalos teorētiski diezgan labi apkaltas vidusskolnieces priekšstatus par to, kas tā latviešu jaunākā proza tāda ir, un, nav izslēgts, […]

Kam no Riharda Bargā bail

Nu jau viņš sen vairs nav redzēts. Bet kādreiz viņu pazina visa Rīga. Liela auguma sirms vīrs ar Lielvārdes jostu un pamatīgu kūju. Pie Brīvības pieminekļa viņš rītos izpildīja valsts himnu, pie Saeimas skandēja uzsaukumus, bet uz Rīgas domi nāca lūgt deputātiem naudiņu. Īvāns naudu nedeva nekad, Kurdjumovs deva vienmēr (re, gandrīz tenka sanāca). Mīlēja […]

Mēģinājums nomedīt laimi

Pēc tam kad pērnā gada nogalē sociālo portālu lietotāju vidū augstu vilni sita sašutums par kādas mednieces “tīklos” ievietoto attēlu ar – no PR viedokļa – galīgi neveiksmīgu parakstu, īpaši intriģējoša šķiet vēsts, ka latviešu detektīvromāna grands Andris Kolbergs piedāvā jaunu grāmatu tieši par šo pašu, t. i., medību, tēmu. Būdama piederīga pie tās sabiedrības […]

Par vampīriem, cirslīšiem un eposa koriģēšanu

Kaut gan grāmatas, kuras iznākušas nevis apgādu paspārnē, bet gan autora paša sarūpētā izdevumā, daļa kritiķu mēdz apsmaidīt kā rakstnieka personīgās “nabadzības apliecības” izrakstu, tomēr būtu kļūda uzskatīt, ka autorizdevums pats par sevi klasificētu literāru darbu kā neveiksmi. Pietiekami daudz piemēru pat samērā nesenā pagātnē (pieminot kaut vai savdabīgi slavenās “Greja piecdesmit nokrāsas”) liecina – […]

Praktiskā latvieša postapokalipses rokasgrāmata

Latvieši rakstnieki, kā mēs to nule esam uzzinājuši, pasaulei pieteikti kā introverti. Tas daudz ko izskaidro – piemēram, to, kāpēc, rakstot, teiksim, par apokalipsi (cik nu latvieši vispār bieži par to raksta), latviešu autors neizvēlas skaļus trokšņus, globālas šausmas vai kaut vai kārtīgas, negantas gripas epidēmijas – par spīti tam, ka reģionālā klimata specifika dotu […]