Vampīra tēls ir viens no tiem elementiem, kas fantastiskās literatūras žanros, īpaši šausmu žanrā, ir figurējuši jau kopš tā pirmsākumiem gotiskā romāna laikmetā un vēl senāk – folkloras tekstu laikā. Ar laiku, mainoties literārajām tendencēm, mainījās arī šausmu žanra “baiļu faktors”, taču vampīrs ir veiksmīgi pārdzīvojis šo laikmetu maiņu, tā tēls ir transformēts, papildināts un […]
Category Archives: Raksti par literatūru
Apzīmējuma “jaunās fantastiskās meitenes” nosaukums apzināti aizgūts no termina “jaunās dusmīgās meitenes”, ar kuru pagājušā gadsimta 80. / 90. gadu mijā apzīmēja tolaik nesen uz literatūras skatuves uznākušās jaunās rakstnieces Noru Ikstenu, Gundegu Repši, Evu Mārtužu, Rudīti Kalpiņu, u.c. Jauno dusmīgo meiteņu proza tolaik nāca kā jauns vilnis, kā reakcija uz iepriekš padomju režīma literatūrā […]
Kristīgais un sekulārais Dž. K. Roulingas darbos Pēdējā laika fantāzijas žanra attīstību gadsimtu mijā iezīmē postmoderna eklektika. Izplūdušas kategorijas, tēlu eklektika un realitāšu sajaukums atspoguļojas arī fantāzijas literatūrā. Tā kā literatūra vairs nenosaka uzvedības modeļus, tās uzdevums no lasītāju audzināšanas pārbīdās uz viņu iesaistīšanu pašā sekundārajā radīšanā (sub-creation itself). Tāpat ir nenoliedzami, ka pēdējo piecdesmit […]
Alegorija un metafora K. S. Lūisa darbos Klaivs Steipls Lūiss kristīgo un fantastisko savos darbos iekļāva līdzīgās devās. Viņa spēja darboties abās šajās jomās ir devusi iemeslu Polam Fordam teikt, ka patiesībā ir divi Lūisi: “..vienu no tiem mēs varam saukt par Augustīnu un otru – par Ēzopu. Līdzīgi Augustīnam visas intelekta spējas un savu […]
Par vienu no rietumu civilizācijas būves stūrakmeņiem var tikt uzskatīta Bībeles plašā un daudzveidīgā ietekme, un tieši literatūrā tā ir sevišķi nozīmīga. Tā kā kristietība ir caurvijusi lielāko daļu no mūsu dzīves jomām, Bībele – tās tēlu kopas, vērtību kodekss un vispārējie simboli – ir saplūduši ar tautu vietējām kultūrām un radījuši fenomenu, ko saucam […]
Sākot ar 19. gadsimta beigām, iespējams izsekot tam, kā anglofonajā kultūrā veidojas modernais literārās fantāzijas žanrs, kura pamatu veido diezgan paradoksāls divu literāro ietekmju krustpunkts – angļu mitopoētiskais fantāzijas romāns no vienas un amerikāņu lubu žurnālu tradīcija no otras puses. Apskatīsim katru no šiem virzieniem atsevišķi. Angļu mitopoētiskais fantāzijas romāns aizsākas ar rakstnieka Viljama Morisa […]
Bruņinieku romāns nebija vienīgais virziens, kādā attīstījās literārā fantāzija. Jau 17. gadsimta beigās Francijā populāras kļuva tautas pasaku apdares galma izklaidei, kuras publicē Šarls Pero un D’Olnē kundze. Notika arī pretējais process, literārajām apdarēm pārceļojot atpakaļ tautas mutē. Pētnieks Džeks Zaips uzskata, ka, vēlākais, ap 1720. gadu pasaka jau bija formulēta kā žanrs un tās […]
Fantāzija kā iztēles inspirēta vēstījuma maniere ir ceļojusi cauri visiem laikmetiem, un fantastiski elementi ir visu pasaules tautu mutvārdu un rakstu kultūru neatņemama sastāvdaļa. Jau tik senos mutvārdu avotos kā mīti un pasakas atrodami visi klasiskā brīnumstāsta principi, taču katrā laikmetā fantastiskais un mistiskais stāstījums ir bijis sava laika domas raksturotājs, aizgūdams kultūras un literatūras […]
Postkoloniālisma valstīs, pie kurām pieder arī Latvija, literatūras žanriem un to pētījumiem ir pašiem sava vēsture – gandrīz tikpat neviendabīga un saraustīta kā valsts vēsture, un, to izpētot, iespējams konstatēt gan lielu skaitu zaudējumu, gan dažu labu savdabīgu ieguvumu. Viens no šādiem žanriem ir literārā fantāzija, kā arī tās līdziniece zinātniskā fantastika. Ja Rietumvalstīs, kas […]
Ņemot vērā latviešu literatūras salīdzinoši visai neseno vēsturi, vietējās žanru literatūras vēsture tomēr šķiet kā mazmeitiņa salīdzinājumā ar Eiropas vecmāmiņu, bet tāds novirziens kā šausmu literatūra pat vietējās žanru literatūras kontekstā šķiet smieklīgi jauns. Šausmu stāstu un romānu jomā līdz šim darbojusies vien saujiņa latviešu rakstnieku, un viņu devums bijis visai fragmentārs. Viena no retajiem […]
durvjupele 