Par vampīriem, cirslīšiem un eposa koriģēšanu

Kaut gan grāmatas, kuras iznākušas nevis apgādu paspārnē, bet gan autora paša sarūpētā izdevumā, daļa kritiķu mēdz apsmaidīt kā rakstnieka personīgās “nabadzības apliecības” izrakstu, tomēr būtu kļūda uzskatīt, ka autorizdevums pats par sevi klasificētu literāru darbu kā neveiksmi. Pietiekami daudz piemēru pat samērā nesenā pagātnē (pieminot kaut vai savdabīgi slavenās “Greja piecdesmit nokrāsas”) liecina – […]

Par feminismu un reveransiem

Vairs nevar noliegt, ka fantāzijas žanrs, īpaši jauniešiem domātajā literatūrā, nekur Rietumu pasaulē vairs nav terra incognita – to apliecina tas, ka latviski tiek regulāri tulkoti un izdoti vairs ne vien, kā ierasts, angliski runājošo zemju autoru, bet arī citvalstu rakstnieku darbi. Ar zviedru fantāziju Latvijas jauniešus iepazīstināja jau pirms neilga laika izdotā “vidusskolas raganu” […]

Vairāk nekā videospēle

Par spīti fantāzijas žanra arvien straujākajiem apgriezieniem pēdējo desmit, divpadsmit gadu literārajā ainavā, no svešvalodām (izņemot angļu valodu) tulkoto šī žanra darbu skaits Latvijā joprojām īsti neļauj ieraudzīt fantāzijas popularitāti un daudzkrāsainību visā krāšņumā. Piemēram, vācu valodā tapusī fantāzija lielākajai daļai lasošās publikas, domājams, asociēsies pirmām kārtām ar bērnu rakstnieku Mihaela Endes un Kornēlijas Funkes […]

Vienmēr*

Nezin kāpēc man jau izsenis ir īsta alerģija pret slavenu literāru darbu turpinājumiem. Tieši šīs iemesla dēļ nekad neesmu nedz lasījusi Aleksandras Riplijas „Skārletu”, kurā solīts turpināt slavenās īru emigrantu pēcteces stāstu, nedz man ir bijusi pacietība izlasīt neskaitāmo fantāzijas autoru daudzsējumu sāgas, kuri pēc tam, kad plus mīnus tikts galā ar varoņiem, sāk driķēt […]

Kāpnes uz nekurieni

Lai grāmatas nosaukums potenciālo lasītāju nemulsina – jaunā amerikāņu rakstnieka Roberta Džeksona Beneta tikko latviski tulkotajam romānam “Kāpņu pilsēta” nav nekā kopīga ar pēdējo gadu laikā izdotajiem jauniešu fantāzijas cikliem, kuros arī visām grāmatām doti nosaukumi, kas ietver vārdu “pilsēta”. Gribas domāt, ka “pilsēta” gluži vienkārši ir viens no fantāzijas autoru iecienītajiem vietas apzīmētājiem, kas […]

Leišu vilka uznāciens

Pasaules fantāzijas un fantastikas rakstniecības ainavā laiku pa laikam rodas savi modes virzieni, “virpuļi”, kas izceļ saulītē kādu noteiktu nozarojumu vai pat tikai viena konkrēta tēla ekspluatāciju. Pirms dažiem gadiem visu pasauli, ieskaitot Latviju, pāršalca paranormālās romances popularitātes vilnis, un gan ārzemju, gan pašmāju autori, sekojot Krēslas sērijas fenomenam, sāka sacerēt romānu ciklus par romantiskiem […]

Maģija vairs nepalīdz

“Kārtējais jauniešu fantāzijas gabals par burvju skolu,” pašķirstījis pirmās lappuses, iespējams, saviebsies kāds skeptisks lasītājs. “Zižļi, buramvārdi, pūtītes un pirmā mīlestība. Paldies, no Harija Potera vecuma esmu izaudzis,” piebildīs mūsu iztēlotais skeptiķis. Un kļūdīsies. Latviešu valodā tikko izdotais amerikāņu autora Leva Grosmana fantāzijas romāns “Burvji” patiesi vairākās interneta vietnēs apzīmēts kā jauniešiem adresēts darbs. Un, […]

Debešķīgs farss

Protams, mēs pazīstam Nīlu Geimenu, kā gan citādi. Viņa iztēles skarbi metāliskais valdzinājums urbānajās fantāzijās Nekadiene un Amerikāņu dievi, viņa ironijas spožā dzalkstīšana pasakā Zvaigžņu putekļi, viņa erudīcijas izaicinošie mežģi romānā Anansi dēli. Protams, mēs pazīstam arī Teriju Prečetu. Viņa asprātīgie valodas līkloči gan latviski tulkotajos mazdarbiņos Brīnumainā Morisa dēkas un Mazie, brīvie ķipari, gan […]

Vampīru renesanse

Izrunājot vārdu „vampīrs”, neko nevaram sev padarīt – pirmais, kas automātiski nāk prātā, ir „Drakula” – kuram grāmata, kuram kāda no daudzajām ekranizācijām, kuram bēdīgi slavenais vēsturiskais prototips grāfs Vlads (izņemot varbūt ļaudis vecumā ap/zem piecpadsmit gadiem, kuru pirmā asociācija drīzāk būs kāds ar uzvārdu Kalens). Un tas ir tikai loģiski – jo Drakulas „tētis”, […]

Noslīkt bērnībā

Nīla Geimena – sarkastiskā, krāšņā, mūsdienīgā britu fantasta – jaunākais prozas darbs „Okeāns ielas galā” vienlaikus ir arī vispersoniskākais no līdz šim lasītajiem Geimena darbiem – tik personisks, ka brīžiem šķiet pat neomulīgs. Autora bērnības fotoattēls uz grāmatas aizmugurējā vāka, viņa rokraksta faksimils iekšlapās – tas viss šķiet liecinām, ka rokās turam darbu ar patiesi […]