Ne viss, ko autors ieraksta grāmatā, ir smelts no paša pieredzes. Tā it kā būtu ābeces patiesība, tomēr laiku pa laikam joprojām dzirdam, piemēram, viedokļus, ka populāras erotisko romānu rakstnieces teksti esot viņas personiskie “gultas stāsti”, kaut gan ar tādu pašu ticamības pakāpi varētu apgalvot, ka tad jau arī detektīvromānu autors visas savos darbos rodamās […]
Tag Archives: gotika
Amerikāņu fantāzijas un fantastikas dzīvā klasiķe Ursula le Gvina savā slavenajā esejā Kāpēc amerikāņi baidās no pūķiem? jau 70. gados ar sašutušu ironiju piemin atgadījumu, kad bibliotēkas bērnu nodaļā nav spējusi atrast Tolkīna grāmatu Hobits. Izrādās, bibliotekāre to pārvietojusi uz pieaugušo nodaļu, jo uzskata, ka “eskeipisms bērniem nenāk par labu”. Diemžēl pašlaik, vairākus gadu desmitus […]
Apskatu gribētos sākt ar diviem apgalvojumiem. Pirmais: Stīvens Kings ir megalomāns. Viņam nepietiek vienkārši ar populāra rakstnieka statusu: nē, ir jāuzlec slavas zenītā jau ar pirmo romānu un tur spītīgi kā pielīmētam jāturas turpmākos četrdesmit gadus. Nepietiek izdot pa jaunam darbam ik gadu: vajag izdot pa diviem un trim, vēl šai ritmā ik pa brīdim […]
Tāpat kā daudzi citi žanri, arī šausmu literatūra vislielākās pārmaiņas savas pastāvēšanas vēsturē piedzīvoja pēc Otrā pasaules kara. Vācu filozofs Teodors Adorno izteicās, ka rakstīt dzeju pēc Aušvicas esot barbariski. Šausmu literatūras autori savukārt apjauta, ka turpināt biedēt lasītājus ar sadistisku pilskungu izdarībām gotisku piļu labirintos un daudzkājainiem citplanētu cilvēkēdājiem ir bezjēdzīgi, ja reiz vēsture […]
Jau iepriekš atvainojos par sliktas gaumes pazīmi – iestarpināt recenzijā personiskus faktus –, bet, sākot šo apskatu, nevaru neatcerēties, ka savulaik vidusskolas literatūras papildkursā ieteiktajā Latviešu jaunākās prozas izlasē ievietotais Jāņa Einfelda stāsts Meža sirds saspridzināja gabalos teorētiski diezgan labi apkaltas vidusskolnieces priekšstatus par to, kas tā latviešu jaunākā proza tāda ir, un, nav izslēgts, […]
Gaismotājs vietā? Un statisti? Rekvizīti trešajai ainai atradās? Labi, klusumu, sākam. Dāmas un kungi, piedāvājam jums seriāla Mana dzīve 13 871. sēriju. Šodienas lomas uzstādījums: recenzijas autore. Sākuma aina: domīgi sēdēt pie datora ar iedvesmas pilnu skatienu. Vēlāk lomas mainīsies. Es pēc kārtas saukšos kolēģe, draudzene, meita, sieva. Apkārt rosīsies citi aktieri manu kolēģu un […]
Ar vācu jaunatnes literatūru, kas nav fantāzijas vai trillera žanrā rakstīta, mēs žanru literatūras uzvaras gājiena laikmetā neesam izlutināti. Taču, kaut gan Antonijas Mihaēlisas (1979) Vācu jaunatnes literatūras balvai nominētais un tikko latviski iznākušais romāns “Pasaku stāstnieks” vāka tekstā šķietami apsola kaut ko fantāzijai radniecīgu (“robeža starp iztēli un realitāti ir trausla”), izlasot nākas secināt, […]
Vampīra tēls ir viens no tiem elementiem, kas fantastiskās literatūras žanros, īpaši šausmu žanrā, ir figurējuši jau kopš tā pirmsākumiem gotiskā romāna laikmetā un vēl senāk – folkloras tekstu laikā. Ar laiku, mainoties literārajām tendencēm, mainījās arī šausmu žanra “baiļu faktors”, taču vampīrs ir veiksmīgi pārdzīvojis šo laikmetu maiņu, tā tēls ir transformēts, papildināts un […]
Izrunājot vārdu „vampīrs”, neko nevaram sev padarīt – pirmais, kas automātiski nāk prātā, ir „Drakula” – kuram grāmata, kuram kāda no daudzajām ekranizācijām, kuram bēdīgi slavenais vēsturiskais prototips grāfs Vlads (izņemot varbūt ļaudis vecumā ap/zem piecpadsmit gadiem, kuru pirmā asociācija drīzāk būs kāds ar uzvārdu Kalens). Un tas ir tikai loģiski – jo Drakulas „tētis”, […]
Astoņpadsmitā gadsimta beigu angļu rakstnieces Annas Redklifas vārds lielākajai daļai latviešu lasītāju vismaz pagaidām varētu būt mazzināms, taču, par laimi, to sola labot latviski tikko klajā laistais romāns Sicīlijas romance – rakstnieces otrais darbs, kas pirmo reizi tika izdots 1790. gadā (nevis 1760. gadā, kā to apgalvo latviešu izdevuma iekšvāks) un kļuva par vienu no […]
durvjupele 