Ābēcēdē enkāvēdē

Rodas iespaids, ka nepieciešamība vēl un vēlreiz izvērtēt neseno pagātni ir īpatnība, kas caurstrāvo pēdējo gadu rakstniecību veselā virknē postpadomju valstu, – to apliecina kaut vai noturīgā vēsturisko romānu popularitāte Latvijā un kaimiņzemēs. Taču, tā kā paaudze, kas pēdējā pusgadsimta skarbos vēstures notikumus izdzīvojusi apzinātā vecumā, savus stāstus jau mazpamazām ir izstāstījusi, pašreiz literatūrā arvien […]

Cerība brauc ar folksvāgenu

Kristiana Banga Fosa romāns ar kičīgi pretenciozo nosaukumu Nāve brauc ar audi ir grāmata, kuras apbalvojumu kontā gozējas iespaidīgā frāze “Eiropas Savienības Literatūras balva”, bet par kuras žanru kritika joprojām lauž šķēpus. Vai romāns būtu, kā vedina domāt virsraksts, trilleris? Melnā komēdija? Farss? Absurda drāma prozā? Parodija par klasisko “ceļa tekstu”? Joks ir tāds, ka […]

Sieviete ar slotu

Mēs visi viņu pazīstam. To sievieti, kura tīra un uzkopj. Un uzkopj. Un atkal uzkopj. Putekļu lupata un slota ir viņas pastāvīgie sabiedrotie. Ja kāds ienāk telpā ielas apavos, viņa šausmās sastingst. Nekārtība atvilktnēs viņas acīs ir ļaunāka par nāves grēku. Vēl viņa paniski baidās no tā, ko cilvēki – jebkuri cilvēki – varētu par […]

Dulli stāsti dullajiem

Šķiet, tas bija lieliskais Džeralds Darels, kurš savā stāstu krājumā Mātes izprecināšana labsirdīgi pavilka uz zoba stereotipus par dažādu tautību tipisko humora izjūtu, īpaši akcentēdams atšķirību starp britu un vāciešu joku saprašanas līmeni. Diez ko klasiķis būtu teicis par latviešu humora izjūtu, ja toreiz bārā Reinzemes dēla vietā būtu sastapis mūstautas bāleliņu? Priekšstats par latviešiem […]