Dāņu autora Pētera Hēga darbi latviešu lasītājiem pazīstami jau ne pirmo gadu desmitu. Kopš 90. gadu sākumā Latvijā, tāpat kā daudzviet Eiropā, visvairāk lasīto grāmatu virsotnē uzpeldēja romāns Smillas jaunkundzes sniega izjūta, rakstnieka romāni un stāsti kļuvuši par reti piedāvātu, tāpēc jo iecienītāku cienastu Latvijas literatūras gardēžiem. Turpinot kulināro metaforu, jāpiemin, ka jau ar pirmo […]
Tag Archives: maģiskais reālisms
Tie no mums, kuri savu bērnību izdzīvoja 70. un 80. gados, atminēsies daudzkrāsainos vākos ietērpto grāmatu sēriju Brīnumzeme, kurā tika izdotas dažādu pasaules tautu pasakas, no tuvu un pazīstamu kaimiņu – lietuviešu un igauņu – līdz tik tālu un eksotisku zemju kā Indijas, Birmas un Gvinejas pasakām. Nezinu, kā jūs, bet es ar lielāko sajūsmu […]
Nudien nezinu, vai pašlaik no skolēniem kas tāds vēl tiek prasīts, bet atceros, ka pamatskolas gadu literatūras stundās līdzās visu turpmāko radošo darbu stūrakmenim sacerējumam gozējās arī tāds baiss žanrs kā “atstāstījums”. Laikā, kad domraksta jēdziens bija daļēji aizslīdējis pagātnē un vēl tikai gaidīja savu renesansi, bet par esejām neviens vēl pat nesapņoja, trešklasnieki, ceturtklasnieki […]
Pasaka pieaugušajiem ir jēdziens, kas būtībā ietver nevis pretrunu, bet divkāršu tā paša fakta konstatējumu, jo tas īpaši jāakcentē tikai sabiedrībā, kurā labi iesakņojies pretējais viedoklis, proti, ka pasakas a priori domātas bērniem. Taču šī ir samērā jauna (kas gan ir pārsimt gadu?) un lokāli ierobežota (kas gan ir vecā Eiropa?) koncepcija, kuru izveidoja un […]
Uz tumšzila vāka divi lakoniski un enigmātiski vārdi Sjòn. Skugabaldrs, ap kuriem neskaidrā rakstā izkārtojušies gaismas punktiņi. Tikai pamazām, kā savelkot gaisā neredzamās līnijas, kas nakts debesīs veido (mūsu iedomātos) zvaigznājus, uzmanīgs vērotājs prātā savienos punktiņus, kuros iešifrēts grāmatas otrs virsraksts Ēnu lapsa. Pie skaidriem lielburtu virsrakstiem pieraduši, to varam arī vispār nepamanīt. Tieši […]
Jauns vīrietis pamostas slimnīcas palātā, neatcerēdamies nedz to, kas viņš ir, nedz kaut ko no savas pagātnes. Apziņai pamazām atgriežoties, vienlaikus rodas apjausma par to, ka laiks, kurā viņš pamodies, ir būtiski atšķirīgs no tā, kurā dzīvojis agrāk… Līdzīgas situācijas literatūrā tikušas izspēlētas samērā bieži, lai ar varoņa tabula rasa apziņas transformācijas palīdzību demonstrētu nevainīgu, […]
Ieraugot grāmatu ar nosaukumu Jēzus bērnība, pirmais impulss ir vēlme nopūsties: atkal kārtējais uz ezoterisku atklājumu bāzes tapušais sacerējums, kurā izklāstītas nepierādāmas teorijas par titulvaroņa nezināmajām gaitām starp divpadsmit un trīsdesmit gadu vecumu, par mācībām Tibetā un astrālajiem ceļojumiem. Tak, paldies Dievam, uz vāka redzams arī autora vārds, un tiem, kuri jau pazīstami ar Dienvidāfrikā […]
Angļu valodā ir faktiski nepārtulkojama frāze “bad hair day”. Slikto matu diena. Diena, kad mati ne pēc kā neizskatās vai, vēl ļaunāk, cenšas dzīvot paši savu dzīvi neatkarīgi no īpašnieka vēlmēm. Katra sieviete un, domājams, lielākā daļa vīriešu zina, ka tas spēj sabojāt noskaņojumu kā reti kas cits. Mati galu galā ir tas, ko, skatoties […]
No vienas puses, šķiet savdabīgi recenzijā vērtēt grāmatu, kas ir nevis jauns darbs, bet triju agrāk izdotu romānu apkopojums, lai gan divi no tiem iekļauti “jaunā redakcijā”. No otras puses, saskaitāmo summa dzīvē ne vienmēr atbilst matemātiskai vienādībai. Tāpēc Noras Ikstenas grāmata Trīs tomēr uzskatāma par jaunu darbu – sākotnēji šādā veidolā diez vai iecerētu […]
Italo Kalvīno ir viens no tiem rakstniekiem, kuru darbus vēstures – politiskās, nevis literatūras vēstures, protams, – pavērsienu dēļ sākam iepazīt ar krietnu novēlošanos. Viens no itāļu autora ievērojamākajiem darbiem Neredzamās pilsētas pirmo reizi publicēts 1972. gadā, bet pie latviešu lasītāja Daces Meieres tulkojumā nonāk tikai tagad, 45 gadus vēlāk. Lasot ir vērts paturēt prātā […]
durvjupele 