Piecelties un aizlidot

Jauns vīrietis pamostas slimnīcas palātā, neatcerēdamies nedz to, kas viņš ir, nedz kaut ko no savas pagātnes. Apziņai pamazām atgriežoties, vienlaikus rodas apjausma par to, ka laiks, kurā viņš pamodies, ir būtiski atšķirīgs no tā, kurā dzīvojis agrāk… Līdzīgas situācijas literatūrā tikušas izspēlētas samērā bieži, lai ar varoņa tabula rasa apziņas transformācijas palīdzību demonstrētu nevainīgu, […]

Kafkas evaņģēlijs

Ieraugot grāmatu ar nosaukumu Jēzus bērnība, pirmais impulss ir vēlme nopūsties: atkal kārtējais uz ezoterisku atklājumu bāzes tapušais sacerējums, kurā izklāstītas nepierādāmas teorijas par titulvaroņa nezināmajām gaitām starp divpadsmit un trīsdesmit gadu vecumu, par mācībām Tibetā un astrālajiem ceļojumiem. Tak, paldies Dievam, uz vāka redzams arī autora vārds, un tiem, kuri jau pazīstami ar Dienvidāfrikā […]

Par matiem, maģiju un metaforām*

Angļu valodā ir faktiski nepārtulkojama frāze “bad hair day”. Slikto matu diena. Diena, kad mati ne pēc kā neizskatās vai, vēl ļaunāk, cenšas dzīvot paši savu dzīvi neatkarīgi no īpašnieka vēlmēm. Katra sieviete un, domājams, lielākā daļa vīriešu zina, ka tas spēj sabojāt noskaņojumu kā reti kas cits. Mati galu galā ir tas, ko, skatoties […]

Par ziediem un kalnu kustināšanu

No vienas puses, šķiet savdabīgi recenzijā vērtēt grāmatu, kas ir nevis jauns darbs, bet triju agrāk izdotu romānu apkopojums, lai gan divi no tiem iekļauti “jaunā redakcijā”. No otras puses, saskaitāmo summa dzīvē ne vienmēr atbilst matemātiskai vienādībai. Tāpēc Noras Ikstenas grāmata Trīs tomēr uzskatāma par jaunu darbu – sākotnēji šādā veidolā diez vai iecerētu […]

Mēs esam pilsētas

Italo Kalvīno ir viens no tiem rakstniekiem, kuru darbus vēstures – politiskās, nevis literatūras vēstures, protams, – pavērsienu dēļ sākam iepazīt ar krietnu novēlošanos. Viens no itāļu autora ievērojamākajiem darbiem Neredzamās pilsētas pirmo reizi publicēts 1972. gadā, bet pie latviešu lasītāja Daces Meieres tulkojumā nonāk tikai tagad, 45 gadus vēlāk. Lasot ir vērts paturēt prātā […]

Latviešu prozas groteskā gotika

Jau iepriekš atvainojos par sliktas gaumes pazīmi – iestarpināt recenzijā personiskus faktus –, bet, sākot šo apskatu, nevaru neatcerēties, ka savulaik vidusskolas literatūras papildkursā ieteiktajā Latviešu jaunākās prozas izlasē ievietotais Jāņa Einfelda stāsts Meža sirds saspridzināja gabalos teorētiski diezgan labi apkaltas vidusskolnieces priekšstatus par to, kas tā latviešu jaunākā proza tāda ir, un, nav izslēgts, […]

Viņas visas vēlas lidot

Poļu rakstnieks Andžejs Sapkovskis savā Palīglīdzeklī jaunajiem fantāzijas autoriem spriež, ka galvenais lasītāja pievilināšanas faktors romānam esot oriģināls nosaukums, un autoriem, kurus piemeklējis ideju vakuums, piedāvā tādus radīt, uz labu laimi izvēloties no diviem groziņiem, kuros samestas zīmītes ar fantastu biežāk lietotajiem īpašības vārdiem un lietvārdiem. Lezlija Voltone šo paņēmienu acīmredzot nav izmantojusi, jo viņas […]

Par pogām, Čomski un alķīmiju

Sākot lasīt igauņa Pāva Matsina Rīgas zilo gvardi ar ierasto mentālo “lasītāja aprīkojumu”, t. i., vismaz zemapziņā gaidot no darba daudzmaz skaidru sižetu, tēlus un ko tik vēl ne, minētais lasītājs vēlākais ap divdesmito lappusi noskurināsies, vēlreiz paskatīsies uz grāmatas vāku un, visticamāk, uzšķirs atkal pirmo lappusi, lai sāktu visu no jauna. Jo Rīgas zilā […]

Piena un Heses kokteilis

Šorīt gāju pa Valdemāra ielu. Nacionālais teātris ņurdēja trauslā vasaras miegā, Ulmaņa piemineklis domīgi izspārdīja apvītušu puķuzirņu kātus, Kongresu nama strūklaka cieta no rīkles sausuma. Kad grāmatnīcā iegādājos Svena Kuzmina stāstu krājumu Pilsētas šamaņi, kases aparāts man domīgi apvaicājās: “Tu skaidri zini, ko dari?” Nē, es nezināju. Gāju mājās lasīt grāmatu. Stereotipu jēlvielas plosīšana Patiešām, […]

Dzimtene ielas garumā

Laimas Kotas (Muktupāvelas) darbu “firmas zīme” vienmēr – jau kopš Cilpas, Duča un Totēmu laikiem – bijusi šarmanta teksta deja starp dzīvelīgi reālistisko, gandrīz, gandrīz ticamo un fantastiski sirreālo, savā iekšējā ritmā slīdot starp šiem vēstījuma veidiem kā starp kokiem bezgala lielā teksta mežā, kurā no zemes kā sēnes aug tēli, zaros kā putni čivina […]