Sakrālo laiku bružājot

Diez vai kāds ņemsies apstrīdēt, ka ikvienas valsts vēsturē eksistē savi “sakrālie periodi” – laikposmi, kurus pietāte šķietami liedz preparēt ar ārsta profesionāli nežēlīgajiem pirkstiem. Tomēr agrāk vai vēlāk tiem jānonāk zem lupas. Latvijā kā šāds neaizskaramais periods tautas atmiņā ilgi glabājās ulmaņlaiki, kuru sviestzeltaino glanci ieskrāpēt sāka atļauties tikai samērā nesen. Neapšaubāmi visiem baltiešiem […]

Piena un Heses kokteilis

Šorīt gāju pa Valdemāra ielu. Nacionālais teātris ņurdēja trauslā vasaras miegā, Ulmaņa piemineklis domīgi izspārdīja apvītušu puķuzirņu kātus, Kongresu nama strūklaka cieta no rīkles sausuma. Kad grāmatnīcā iegādājos Svena Kuzmina stāstu krājumu Pilsētas šamaņi, kases aparāts man domīgi apvaicājās: “Tu skaidri zini, ko dari?” Nē, es nezināju. Gāju mājās lasīt grāmatu. Stereotipu jēlvielas plosīšana Patiešām, […]

Tie veči ir traki

Katrs, kurš kādreiz dzīvē strādājis valsts, pašvaldību vai kultūras iestādēs, pie kuru ieejas nav jāpīkstina maģiskās plastikāta kartītes un nesēž bargi vīri uniformās, labi zina, ko nozīmē dienas, kad elektroniskā pastkastīte piepeši piebirst pilna visai savdabīgiem priekšlikumiem, bet pie durvīm klauvē te zīlnieces un auru lasītājas, te kaimiņu spiegošanas nomākti līdzpilsoņi, nemaz jau nerunājot par […]

Neaprakstāmas šausmas

Nelielā un gauži plānā (64 lappuses) brošūriņa šķiet kaut kas tāds, ko grūti pat atrast grāmatnīcā, kur nu vēl piedēvēt tai kādu paliekošu vērtību pasaules literārajā ainavā. Tomēr tieši Amerikas “dīvaiņa” Hovarda Filipsa Lavkrafta (1890— 1937) darbi, arī tikko latviski izdotais stāsts Kthulhu aicinājums/Call of Cthulhu (1928), ir starp tiem darbiem, kas, publicēti laikposmā starp […]

Ak tu ragana tāda!

Austrumeiropas, pareizāk sakot, tās Eiropas teritorijas, ko tradicionāli neieskaita Rietumos, literatūra latviešu lasītājam pa lielākai daļai ir, maigi izsakoties, pasveša. Arī horvātu rakstnieces – latvietim tik grūti izrunājamo – vārdu Dubravka Ugrešiča, visticamāk, daudzi ierauga pirmoreiz. Taču autores tikko latviski pārtulkotais romāns Ragana izdēja olu lasītājam piedāvā tik gardu kumosu, ka pilnīgi aizmirstas sākotnēji piesardzīgā […]

Tavas zemapziņas mežs

Fantāzijas žanrā, kurā noteiktas obligātās struktūras formulas šķietami ierobežo iztēles lidojumu, rodas paradokss – fantāzijā it kā nav ļauts izpausties fantāzijai. Taču laiku pa laikam kāds rakstnieks darbs „uzspridzina” žanru no iekšpuses un ar šo iztēles sprādzienu satricina līdzšinējos priekšstatus par žanru. Neizbēgami katrs šāds rakstnieks aiz sevis ved veselu rindu epigoņu, kuri, kā likums, […]

Katram savu labirintu

Mīts ir mūžīgs, mainās tikai tā ārējais ietērps, apgalvo zinātāji. Nu jau labu laiciņu latviešu lasītājam ir izdevība par šo apgalvojumu pārliecināties arī pašam – Skotijas izdevniecības „Cannongates” starptautiskā projekta iekustinātajā sērijā „Mīti” Latvijā iznākušas jau četras grāmatas, katram no autoriem atļaujot lasītājam ieskatu savā mazāk vai vairāk mūsdienīgajā, mazāk vai vairāk personiskajā mīta izpratnē. […]

Veļu varzas vervēšanas vēsture

Literāriem darbiem, kuros autors jauši vai nejauši paspēlējies ar nacionālu un pseidonacionālu mitoloģiju, latviešu literatūrā celiņš iestaigāts jau sen. Jau pirmās nacionālās atmodas laikā dievus, varoņus un pārdabiskus tēlus pa lappusēm dzenāja vai puse tautisko romantiķu, bet, ja lasītājs tos – kā teiktu Jāņa Valka romāna otrajā lappusē parakstījies Pirmredaktors, – Uztver Pārāk Nopietni, tad […]

Kurbads nevaid miris – viņš tikai izliekas

1950. gadu vidū sarakstītais, bet tikai tagad pirmizdevumu grāmatā Latvijā piedzīvojušais Jāņa Turbada (Valža Zepa) romāns „Ķēves dēls Kurbads” latviešu literatūrā pieder pie tiem tekstiem, kuru izcelsme apvīta mītiem gandrīz vairāk par pašu tekstu. Romāna publicēšanu gan tā tapšanas vietā – trimdā, gan pašmāju literatūrā pavadījusi plaša emociju gamma, no sajūsmas saucieniem līdz neizpratnes pilniem […]