Tie no mums, kuri savu bērnību izdzīvoja 70. un 80. gados, atminēsies daudzkrāsainos vākos ietērpto grāmatu sēriju Brīnumzeme, kurā tika izdotas dažādu pasaules tautu pasakas, no tuvu un pazīstamu kaimiņu – lietuviešu un igauņu – līdz tik tālu un eksotisku zemju kā Indijas, Birmas un Gvinejas pasakām. Nezinu, kā jūs, bet es ar lielāko sajūsmu […]
Tag Archives: pasakas
Jautāts, kura būtu Latvijas romantiskākā pilsēta, teju katrs trešais vidējais latvietis nešauboties nosauks vēja, mūzikas un dumpības gara apdvesto Liepāju. Taču gribas domāt, ka šādu seju pilsēta sievišķīgi rāda galvenokārt ārpusniekiem. Vietējie, šķiet, pazīst gluži citu Liepāju – spuraināku, nesaķemmētāku un patiesāku. Liepājas īsteno sirdi labi iepazinusi arī rakstniece Andra Manfelde, savu jaunāko grāmatu – […]
Pasaka pieaugušajiem ir jēdziens, kas būtībā ietver nevis pretrunu, bet divkāršu tā paša fakta konstatējumu, jo tas īpaši jāakcentē tikai sabiedrībā, kurā labi iesakņojies pretējais viedoklis, proti, ka pasakas a priori domātas bērniem. Taču šī ir samērā jauna (kas gan ir pārsimt gadu?) un lokāli ierobežota (kas gan ir vecā Eiropa?) koncepcija, kuru izveidoja un […]
Tuvojoties Ziemassvētkiem, jauniznākušo grāmatu piedāvājums tirdzniecības vietās arvien pildās pirmām kārtām ar bērniem adresētiem izdevumiem – vairāk vai mazāk vizuāli krāšņiem, izglītojošiem vai vienkārši sirdi iepriecinošiem. Lai vai kā apokaliptisko teoriju piekritēji vaimanātu, ka mūsdienu bērni grāmatas kā dāvanas vairs nespēj novērtēt, mana un daudzu citu aktīvu grāmatdāvinātāju pieredze liecina pretējo. Savu artavu Latvijas bērnu […]
Mums ir nepieciešami šausmu stāsti. Kā gan citādi skaidrot to, ka pat valstīs un kultūrās, kur šausmu žanrs ir apzināti izbīdīts ārpus akceptētās lasāmvielas kanoniem, šausmu stāsti turpina pastāvēt mutvārdu formā un tiek nodoti no paaudzes paaudzē? Tieši tā notika Padomju Savienībā, kurā šausmu žanrs līdztekus fantāzijai, erotikai un vēl citiem populārās literatūras žanriem bija […]
Par spīti fantāzijas žanra arvien straujākajiem apgriezieniem pēdējo desmit, divpadsmit gadu literārajā ainavā, no svešvalodām (izņemot angļu valodu) tulkoto šī žanra darbu skaits Latvijā joprojām īsti neļauj ieraudzīt fantāzijas popularitāti un daudzkrāsainību visā krāšņumā. Piemēram, vācu valodā tapusī fantāzija lielākajai daļai lasošās publikas, domājams, asociēsies pirmām kārtām ar bērnu rakstnieku Mihaela Endes un Kornēlijas Funkes […]
Vai daudziem no jums, kuri lasa šo tekstu, vecvecāki bija dzimuši pagājušajā – nē, nu jau aizpagājušajā – gadsimtā? Man – jā. Vecmāmiņa Helēna Stroda, dzimusi Helēna Samušs, pasaulē nākusi 1896. gadā, bija mana tuvākā saikne ar sen pagājušiem laikiem līdz pat visumā apzinīgajam astoņu gadu vecumam, kad vecmāmiņa aizgāja mūžībā. Deviņpadsmitais gadsimts… tas bija […]
Ar vācu jaunatnes literatūru, kas nav fantāzijas vai trillera žanrā rakstīta, mēs žanru literatūras uzvaras gājiena laikmetā neesam izlutināti. Taču, kaut gan Antonijas Mihaēlisas (1979) Vācu jaunatnes literatūras balvai nominētais un tikko latviski iznākušais romāns “Pasaku stāstnieks” vāka tekstā šķietami apsola kaut ko fantāzijai radniecīgu (“robeža starp iztēli un realitāti ir trausla”), izlasot nākas secināt, […]
Pasakas pašas nesākas, vajag kādu, kas priekšā pasaka, – dziedāja aktieri kādā manas bērnības televīzijas uzvedumā, kurā bija iestudētas, liekas, Andersena pasakas. Taču apgādā Mansards tikko klajā nākušais biezais sējums Ludzas igauņu pasakas šķiet ietilpinām tieši tādas pasakas, kuras “sākušās pašas”: teju vai izaugušas no melnzemes, kas tik līdzīga te, pie mums Latvijā, un Dienvidigaunijā. […]
Ceļu pie lasītājiem sācis līdz šim nezināmas autores Maritanas Dimsones darbs Rozā kvarca brālība ar košu vāka noformējumu, iznācis izdevniecības Dienas grāmata sērijā Prāta piedzīvojums. Ko par šo prāta piedzīvojumu varam secināt, kad iepazīti ne vien grāmatas vāciņi, bet arī saturs? Sola aizlāpīt plaisu Pirmkārt, mūsu priekšā patiesi ir fantāzija – vairāk bērniem un pusaudžiem […]
durvjupele 