Vampīru renesanse

Izrunājot vārdu „vampīrs”, neko nevaram sev padarīt – pirmais, kas automātiski nāk prātā, ir „Drakula” – kuram grāmata, kuram kāda no daudzajām ekranizācijām, kuram bēdīgi slavenais vēsturiskais prototips grāfs Vlads (izņemot varbūt ļaudis vecumā ap/zem piecpadsmit gadiem, kuru pirmā asociācija drīzāk būs kāds ar uzvārdu Kalens). Un tas ir tikai loģiski – jo Drakulas „tētis”, […]

Kurpīte asinīs

Stīvena Kinga daiļrades gaitas Latvijā līdz šim bijušas nevienmērīgas. Pirmie viņa darbu publicēšanas mēģinājumi sākās 1996. gadā ar apgāda „Juventa” izdoto stāstu krājumu „Nakts murgi” (jāatzīmē, ļoti vājā tulkojumā) un turpinājās ar 1997. gadā apgāda „Alberts XII” izdoto romānu „Roze, ērkšķu puķe” un 2001. gadā apgāda „Aplis” izdoto romānu „Zaļā jūdze”. Šie darbi izpelnījās vien […]

No Zaļās Jumpravas līdz Sarkanajām Klavierēm jeb Spoku stāsti latviešu gaumē

Ņemot vērā latviešu literatūras salīdzinoši visai neseno vēsturi, vietējās žanru literatūras vēsture tomēr šķiet kā mazmeitiņa salīdzinājumā ar Eiropas vecmāmiņu, bet tāds novirziens kā šausmu literatūra pat vietējās žanru literatūras kontekstā šķiet smieklīgi jauns. Šausmu stāstu un romānu jomā līdz šim darbojusies vien saujiņa latviešu rakstnieku, un viņu devums bijis visai fragmentārs. Viena no retajiem […]

Ar skalpeli pa dvēseli

Ražīgā amerikāņu “šausmu karaļa” Stīvena Kinga romāniem visprecīzākais apzīmējums laikam būtu “fobiju preparācijas”. Katrā no nu jau dučos skaitāmajiem romāniem bāzi veido visai precīzi fiksēts cilvēcisko reakciju spektrs, sastopoties ar kādu universālu baiļu avotu – tiklab tā modernajā kā arhetipiskajā aspektā. Tā, piemēram, latviski pagaidām netulkotajā darbā The Stand uzvaru svin bailes no slimībām, sakāpinātas […]

Drakula: miris un apmierināts

Mīts radīja romānu, taču romāns viņam atriebās ar to pašu. Tieši to var teikt par īru rakstnieka Brema Stokera romānu “Drakula”, kurš nule piedzīvojis otro izdevumu latviešu valodā. Par klasiku mēdz dēvēt darbus, kas kanonu nevis nostiprina, bet apgāž. Taču reizēm, lai nokļūtu klasikas kategorijā, pietiek būt gana brīvdomīgam un savā jomā pirmajam. Romānam “Drakula” […]

Nelabais, vārdā Endrjū

Ja latviešu lasītāja rezervētā attieksme pret fantāzijas žanra literatūru kā vienvienīgām blēņām un pasakām pēdējo gadu laikā sāk jūtami noplakt – tiek izdoti ne tikai ārzemju autoru bestselleri par nepilngadīgiem burvjiem un vidusskolnieču romāniņiem ar vampīriem, bet sāk parādīties arī pirmie oriģināldarbi, – tad skats uz otru lielāko fantastiskās literatūras atzaru, proti, šausmu literatūru, joprojām […]

No Drakulas līdz Edvardam jeb Tu esi man dzīslās

Burvju laikmets ir garām. Sācies vampīru laikmets. „Mājsaimnieču fenomens” turpinās – ar Skotijas bezdarbnieces Džoannas K. Roulingas izgudrotā burvju zēna Harija Potera piedzīvojumiem izaugusī paaudze tagad ar tādu pašu vieglumu kritusi citas masveida popularitāti iekarojušas romānu sērijas – amerikāņu mājsaimnieces, trīs bērnu māmiņas Stefānijas Meieres sarakstītās „Krēslas” sāgas valdzinājumā. Kā jau katram fenomenam, arī šim […]

Baiļu kokteilis karaļa gaumē

Apgāds „Zvaigzne ABC” ķēries pie šausmu literatūras dzīvā klasiķa Stīvena Kinga darbu izdošanas – „Zvēru kapiņiem” un „Mizerijai” seko jau trešais biezais sējums – četru romānu krājums  „Četri pēc pusnakts”. Labiem Kinga daiļrades pazinējiem šis izdevums būs interesants ar to, ka darbos viegli atpazīstamas ieskaņas, kas citos autora daiļrades gados iemiesojušās apjomīgos romānos un kļuvušas […]

Kādas rētas stāsts

Latviešu lasītājam līdz šim visai fragmentāri pieejamajā šausmu literatūras dzīvā klasiķa Stīvena Kinga daiļradē nupat vēl kādu savdabīgu šķautni pavēris latviešu valodā iznākušais viens no Kinga slavenākajiem darbiem – romāns „Mizerija”. Diemžēl romāna nosaukums latviešu valodā nav iztulkojams, saglabājot oriģinālā ietverto vārdu spēli, kurā „Misery” apzīmē gan kāda personāža īpašvārdu, gan sugas vārdu ar nozīmi […]

No makulatūras līdz tradīcijai

Ārvalstu literatūrā plaši pētītā un analizētā fenomena — žanru literatūras (genre fiction) — aizsākumi meklējami vēsturiskā parādībā, kuru ne tikai literatūrkritiķi, bet arī vidējais intelektuālais lasītājs nereti uzlūko “no augšas”, proti, XIX—XX gs. mijā un XX gs. pirmajās desmitgadēs strauji plaukstošajā drukātajā presē populārajā parādībā — tā dēvēto lubu žurnālu (pulp magazines) publicētajā prozā, kas […]