Piecelties un aizlidot

Jauns vīrietis pamostas slimnīcas palātā, neatcerēdamies nedz to, kas viņš ir, nedz kaut ko no savas pagātnes. Apziņai pamazām atgriežoties, vienlaikus rodas apjausma par to, ka laiks, kurā viņš pamodies, ir būtiski atšķirīgs no tā, kurā dzīvojis agrāk… Līdzīgas situācijas literatūrā tikušas izspēlētas samērā bieži, lai ar varoņa tabula rasa apziņas transformācijas palīdzību demonstrētu nevainīgu, […]

Par katru cenu izdzīvot

Recenzējot literāru darbu, parasti recenzenta galvenā uzmanība vērsta uz tādiem aspektiem kā sižets, tēli, stāstītāja meistarība, nevis atspoguļotā faktu materiāla patiesums. Recenzija par Rīgas ebrejietes Frīdas Mihelsones atmiņu stāstu Es izdzīvoju Rumbulā ir jāsāk citādi vispirms tāpēc, ka grāmatas žanrs neietilpst apzīmējumā “daiļliteratūra” un pat “dokumentālā proza” īsti ne. Vislabāk to pateikusi pati autore, nosaucot […]

Manas dvēseles Roma

Godalgotās igauņu autores Vīvi Luikas darbus cītīgs latviešu lasītājs jau pazīst samērā labi – latviski tulkotas grāmatas Vēstures skaistums, Septītais miera pavasaris un Es esmu grāmata. Nule klajā laists arī savdabīgais darbs Ēnu teātris: pieteikts kā autobiogrāfisks romāns, kaut arī patiesībā grāmatas žanriskā piederība ir mīkla; tomēr gribas teikt, ka šis ir personiskākais no Vīvi […]

Spiegošana un ievārījums

Interesanti, vai faktu, ka viena no ievērojamākajām XX gadsimta padomju spiedzēm bijusi latviešu izcelsmes, kārtīgs latvietis piemin ar lepnumu vai neveiklību? Par to tagad iespējams pārliecināties katram pašam, jo angļu rakstnieces Dženijas Rūnijas tikko latviski izdotā romāna Sarkanā Džoana vēstījums balstīts – kaut arī, kā apgalvo rakstniece, attāli – latvieša un anglietes meitas Melitas Norvudas […]

Buramvārdi ar indi

Pēdējā laikā, šķiet, kļūstam par jauna literāra fenomena lieciniekiem: vēsture, īpaši XX gadsimta vēsture, prozā tiek rādīta ne vairs globālā mērogā no oficiālo uzskatu putna lidojuma, bet gan caur piezemētu, itin kā speciāli sašaurinātu un ļoti personisku prizmu, kurā savu skatījumu piedāvā marginālais un ierasti “mēmais” tēls – sieviete, bērns, cittautietis un citi “svešie”. Šim […]

Teksts ar tukšumzīmēm

Romāns, kas jaunā gaismā atspoguļo XX gadsimta vēsturi, – šis formulējums latviešu lasītājam šobrīd vispirms raisīs asociācijas ar pašmāju autoru radīto sēriju Mēs. Latvija, XX gadsimts. Tomēr arī citu postsociālisma valstu jaunākajā literatūrā šis žanrs pēdējos gados īpaši aktualizējies – iespējams, tāpēc, ka ārpus kariem un okupācijām pavadītais laikposms beidzot ir pietiekams, lai neseno pagātni […]

Viņi – tur, mēs – te

Pie tā, ka romānu sērijas Mēs. Latvija, XX gadsimts autori savos darbos pret Latvijas XX gadsimta vēstures ainavu pavērš visneparastākos fotoobjektīvus, jau laikam esam pieraduši. Šķiet, no šī projekta neviens vairs negaida klasiski ilustratīvu vēsturisko romānu vai pat vēsturiskumu tradicionālajā izpratnē – gadskaitļu, uzvārdu un faktu virknes, kas vairāk vai mazāk veikli apaustas sižetam, kāds, […]

Par ziediem un kalnu kustināšanu

No vienas puses, šķiet savdabīgi recenzijā vērtēt grāmatu, kas ir nevis jauns darbs, bet triju agrāk izdotu romānu apkopojums, lai gan divi no tiem iekļauti “jaunā redakcijā”. No otras puses, saskaitāmo summa dzīvē ne vienmēr atbilst matemātiskai vienādībai. Tāpēc Noras Ikstenas grāmata Trīs tomēr uzskatāma par jaunu darbu – sākotnēji šādā veidolā diez vai iecerētu […]

Rokpelnis strādā muzejā

Kaut gan Jāni Rokpelni pazīstam primāri kā dzelksnīgu liriķi, kura poēzijā reizumis nākas vizināties kā amerikāņu kalniņu vagoniņos, elpai aizsitoties lēcienos starp smeldzi un ironiju, tomēr reizumis autors krīt arī prozas kārdinājumā. No iepriekšējās kārdināšanas, kas iznākumā deva romānu Virtuālais Fausts, pagājuši desmit gadi, un nu laiks jaunam grēkam – pelēkvāku grāmatai ar lakoniskāko noformējumu […]

Saulainais padomju stūrītis

Pieauguša cilvēka dzīvē, šķiet, neatliek daudz brīvu laiksprīžu, kad gremdēties bērnības atmiņās. Taču ir mirkļi, kad tās sevi piesaka kādā skaņā, smaržā vai garšā. Vai jūsu bērnība garšoja pēc rupjmaizes ar krējumu un lociņiem vai ilgotas ārzemju košļenes? Vai smaržoja pēc gludekļa sakarsētas veļas, vai skanēja kā kedu zoles pret pusdienlaikā sakarsušu pagalma asfaltu, cītīgi […]